Eiropas un arābu valstis pirmajā kopīgajā samitā pievēršas migrācijai un terorismam

Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā noslēdzies pirmais Eiropas Savienības un Arābu līgas līderu samits. Tajā uzmanības centrā bija jautājumi par imigrāciju un cīņu pret terorismu. Lai arī abas puses atzīst, ka ir nepieciešams pastiprināt Eiropas un arābu valstu sadarbību, vienlaicīgi izskan aicinājumi nepriecāties, jo viens šāds samits nebūt nenozīmēs visu problēmu tūlītēju atrisināšanu.

Eiropas un arābu valstis pirmajā kopīgajā samitā pievēršas migrācijai un terorismamUģis Lībietis

    Eiropas Savienības un Arābu līgas pirmais kopīgais samits notiek izaicinājumiem pilnā laikā. Daudzas no arābu valstīm ir sākušas saskārties ar dažādām ekonomiskām un politiskām grūtībām. Džihādistu grupējums „Islāma valsts” ir tuvu sakāvei Irākā un Sīrijā, radot bažas par to, ka pāri palikušās kaujinieku šūniņas varētu atriebties, īstenojot jaunus uzbrukumus gan Tuvajos Austrumos, gan Eiropā. Turklāt pēc Amerikas Savienoto valstu lēmuma samazināt savu klātbūtni Tuvajos Austrumos, īpaši kara izpostītajā Sīrijā, ir pamatotas bažas par vakuuma rašanos. Tā kā šo tukšumu varētu mēģināt aizpildīt tādas valstis kā Krievija un Ķīna, vēl pirms šī samita Eiropas Savienības pārstāvji tikšanos dēvēja par veidu, kā aizsargāt savas tradicionālās diplomātiskās, ekonomiskās un drošības intereses.

    Samita atklāšanā Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks atzina, ka abu pušu starpā ir ļoti daudz domstarpību, taču kaimiņiem uz spēles ir likts daudz vairāk nekā dažādām attālām lielvarām. Arī samita noslēgumā Tusks uzsvēra, ka par spīti atšķirībām ir nepieciešams meklēt sadarbības punktus.

    "Mēs esam vienisprātis, ka cīņā pret dažādiem konfliktiem, badu, terorismu un cilvēku masveidu pārvietošanu ir nepieciešama lielāka vienotība un kolektīvās darbības. Tas attiecas arī uz draudiem, ko rada cilvēku kontrabandisti uz zemes un jūrā. Mēs esam apņēmības pilni pastiprināt mūsu centienus, lai saglabātu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, kas pašlaik daudzviet pasaulē ir pakļauta apdraudējuma," teicis Tusks. 

    Kā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropas Savienības liktenis ir ļoti lielā mērā atkarīgs no Arābu līgas valstu likteņa. Šeit domāts bēgļu jautājums, kas pašai Merkelei un Vācijai kopumā pēdējo gadu laikā ir kļuvis par ļoti nopietnu pārbaudījumu.

    skeptiskāk izteicies Luksemburgas premjerministrs Ksavjers Bettels. Saskaņā ar viņa teikto būtu muļķīgi uzskatīt, ka pēc 24 stundu tikšanās tiks nodrošināts miers reģionā vai visā pasaulē – šādas cerības būtu pielīdzināmas ticēšanai Ziemassvētku vecītim. Šādas bažas apstiprina kaut vai tas, ka lielas grūtības ir sagādājusi samita kopīgā paziņojuma izstrāde. Abu bloku ārlietu ministriem mēneša sākumā tas neizdevās, jo Ungārija iebilda pret vairākiem ar migrāciju saistītiem punktiem.

    Starp daudziem augstu stāvošiem abu pušu pārstāvjiem klāt nebija divi ietekmīgi līderi – Saūda Arābijas kroņprincis Mohameds bin Salmans, kuru uzskata par vienu no Saūda Arābijas disidenta un žurnālista Džamala Hašogi slepkavības pasūtītājiem, kā arī Sudānas prezidents Omārs al Baširs, pret kuru Starptautiskā krimināltiesa ir izdevusi aresta orderi, apsūdzot viņu kara noziegumos.

    Eiropas Savienības un Arābu līgas līderi ir vienojušies nākotnē rīkot regulārus kopīgos samitus, un nākamais ir ieplānots 2022. gadā Briselē.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti