Eiropas TOP3 notikumi: «Zaļa un iekļaujoša» atkopšanās, tūrisms un Ungārija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Arī šī nedēļa bijusi notikumiem bagāta. Kā jau iepriekšējos apskatos ierasts, arī šoreiz nepieminēt koronavīrusu neizdosies. Tas tādēļ, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdības turpina lauzīt galvu kādā veidā mīkstināt ierobežojumus, izvairoties no otrā vīrusa uzliesmojuma viļņa. Tikmēr Briselē turpinās darbs pie scenārijiem izejai no krīzes. Šīs nedēļas TOP3 uzzināsim, ko Briselē saprot ar "zaļu un iekļaujošu" atkopšanos pēc krīzes, kāds varētu izskatīties Eiropas tūrisms šovasar un kura Ungārijas amatpersona šonedēļ bija pārāk aizņemta, lai ierastos Eiropas Parlamentā.

Eiropas TOP3 notikumi: «Zaļa un iekļaujoša» atkopšanās, tūrisms un Ungārija
00:00 / 20:59
Lejuplādēt

"Zaļa un iekļaujoša" ekonomikas atkopšanās

Saistībā ar prognozēm par Eiropas Savienības ekonomikas stāvokli tabulas, līknes un skaitļi ar vairākām nullēm redzēti ne reizi vien. Ja īsumā – tad situācija nav no labākajām. Tagad nākas lauzīt galvu, kā ātrāk un pareizāk no šīs krīzes izkļūt. Un šajā procesā nedrīkst aizmirst arī par tiem solījumiem, kas tika doti pirms krīzes. Šeit ar to jāsaprot "Zaļais kurss" jeb "Green deal".

Tādēļ Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis Eiropas ziņu radiostaciju apvienības "Euranet Plus" organizētajā diskusijā uzsvēra, ka ir jāatrod sabalansēta pieeja.

Un liela loma procesā būs arī stiprinātai kohēzijas politikai.

"Mēs iziesim no smagas ekonomiskās krīzes. Tā ir nepieredzēta ekonomiskā krīze. Tātad mums būs jārisina arī daudzi, tā sakot, "pamatiztikas" jautājumi. Cilvēkiem būs vajadzīgas darba vietas. Cilvēkiem būs nepieciešami ienākumi. Un, ja šajā posmā runāsim tikai par "zaļo" un "digitālo", mērķis varētu netikt sasniegts. Tāpēc būs svarīgi, lai mēs šeit atrastu pareizo līdzsvaru. Mums ir vajadzīga ne tikai videi draudzīga un digitāla ekonomikas atveseļošanās, bet arī ekonomikas atveseļošanās, kas ir iekļaujoša. Mums tagad ir jāfinansē mūsu atveseļošanās, un šīs atveseļošanas finansēšana nevar notikt uz nabadzīgāko reģionu vai nabadzīgāko valstu rēķina. Tātad kohēzijas politikas stiprināšana, kuras mērķis ir nabadzīgākie reģioni un valstis, būs šī atveseļošanās instrumenta svarīga sastāvdaļa," skaidro Dombrovskis.

Pagaidām dalībvalstis vēl tikai gaida detaļas par solīto atveseļošanas fondu un koriģēto daudzgadu budžeta piedāvājumu, kas ļaus saprast, kā Eiropas Komisija plāno sabalansēt atšķirīgās dalībvalstu vajadzības.

EK uzskata, ka vasara vēl neesot zaudēta

Viena lieta šonedēļ gan jau ir sagaidīta. Trešdien Eiropas Komisija publicēja vadlīnijas tūrisma nozarei. Tās gaidīja gan nozares pārstāvj, gan atpūtnieki, kuru vidū vēl noteikti ir tie, kas cer uz laisku atpūtu kādā ārzemju pludmalē. Kaut arī lēmumi par robežkontroles mazināšanu ir katras dalībvalsts pārziņā, Eiropas Komisija uzskata, ka šī vasara tūrisma sezonā varētu tikt daļēji atgūta.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Margrēte Vestagere skaidroja - sniegtie norādījumi var dot cerību uz labāku vasaru tiem eiropiešiem, kuru iztika ir atkarīga no tūrisma, kā arī tiem, kas šovasar vēlētos ceļot.

"Tūrisms ir būtiska Eiropas ekonomikas sastāvdaļa. Miljoniem darbavietu ir atkarīgas no tūrisma. Eiropieši atkal sāk šķērsot robežas, tādēļ mums jāstrādā kopā, lai ceļošana būtu droša. Tāpēc Eiropas Komisija ir izstrādājusi šīs vadlīnijas un ieteikumus, lai koordinētu drošu tūrisma un ceļošanas atgriešanos šovasar. Drošība – tā ir pamatā mūsu izstrādātajām vadlīnijām. Tas nozīmē īstenot pakāpeniskus, drošus soļus, lai atjaunotu ceļošanu, tajā pašā laikā ņemot vērā arī to, ko mums saka zinātne. Otrs mūsu vadlīniju princips ir – nekādas diskriminācijas. Dažādas valstis, protams, atrodas dažādās situāijās, bet mums jāizturas pret visiem eiropiešiem vienādi," saka Vestagere.

Komisijas ieskatā dalībvalstīm gūstot sekmes vīrusa izplatības mazināšanā,

vispārēji brīvās pārvietošanās ierobežojumi būtu jāaizstāj ar precīzāk orientētiem pasākumiem.

Tiesa, EK iesaka valstīm būt ļoti piesardzīgām un rīkoties koordinēti – robežas varētu atvērt, ja valstī Covid-19 epidēmija būs pakļauta kontrolei un veselības aprūpes sistēma būs pietiekami labi sagatavota. Bet attiecībā uz diskrimināciju jāpiemin - ja dalībvalsts atļauj ieceļot savā teritorijā vai konkrētos reģionos vai teritorijās, tai būtu jāļauj cilvēkiem ieceļot no visām bloka teritorijām, reģioniem vai valstīm, kurās ir līdzīgi epidemioloģiskie apstākļi.

Savukārt Eiropas Savienības ārējās robežas joprojām paliks slēgtas līdz 15. jūnijam, līdz 27 bloka valstis nelems citādi.

Priecāties var arī ceļotāji no Baltkrievijas, kas savā ceļojumu kartē kā vienu no galamērķiem atzīmējuši kādu no Eiropas Savienības valstīm un kuriem vīzu kārtošanas process līdz šim licies pārāk dārgs un piņķerīgs. Eiropas Parlaments šonedēļ apstiprināja nolīgumus starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju par vīzu režīma atvieglošanu un readmisiju jeb atpakaļuzņemšanu.

EP: Demokrātija un pamattiesības Ungārijā ir apdraudētas

Tiesa, ne visi vēlas ceļot un nepacietīgi gaida brīdi, kad varēs spert kāju pāri robežai. Doties uz Eiropas Parlamentu (EP) šonedēļ nevēlējās arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kuru bija uzaicinājis EP prezidents Dāvids Sasoli. Parlamentā šonedēļ notika debates par likuma varu Ungārijā un 30. martā pieņemtajām, daudz kritizētajām ārkārtas pilnvarām šajā valstī.

Ielūguma atteikumu Orbāns skaidroja ar lielo slodzi paša valstī, kā arī to, ka viņam “nav laika” Ungārijas likumdošanas kritikai. Viņš sacīja, ka debatēs Ungāriju pārstāvēšot tieslietu ministre Judīte Varga, taču EP prezidentu tas neapmierināja. Aprīļa vidū Eiropas Parlaments pieņēma paziņojumu, norādot, ka Ungārijā īstenotie pasākumi "nav savienojami ar Eiropas vērtībām". Eiropas Komisijas viceprezidente Vera Jourova debatēs atgādināja, par EK nostāju, ka dalībvalstu atbildei uz krīzi ir jāatbilst bloka līgumos noteiktajām pamattiesībām un pamatvērtībām.

"Ārkārtas pasākumiem, kas ieviesti dalībvalstīs, ir jāaprobežojas tikai ar nepieciešamo un tiem jābūt strikti samērīgiem. Tie nedrīkst ilgt bezgalīgi. Vēl jo vairāk, valdībām ir jādara viss iespējamais, lai šādi pasākumi tiktu pakļauti regulārām pārbaudēm. Ārkārtas pilnvaras nevar nozīmēt konstitūciju vai Eiropas Savienības likumu izlēgšanu. Tādēļ Eiropas Komisija proaktīvi uzrauga ārkārtas pasākumu ieviešanu dalībvalstīs, tajā skaitā Ungārijā. Mēs uzraugām to, kā šie ārkārtas pasākumi tiek īstenoti praksē un kāda ir to ietekme uz likuma varu, pamattiesībām un Eiropas Savienības likumiem," norāda Jourova.

Tomēr viceprezidente jau iepriekš minēja, ka EK neplāno formāli vērsties pret Ungāriju

par tās valdības plašajām pilnvarām cīņai ar jaunā koronavīrusa pandēmiju. Situācija gan tiek cieši uzraudzīta, un bažas pieaug, tajā skaitā par mediju un vārda brīvību. Ja Eiropas likumi tiks pārkāpti, tam tomēr var būt juridiskas sekas.

Kritiku Ungārija ne reizi vien izplenījusies saistībā arī ar stingro migrācijas politiku, kas vairākkārt apstrīdēta Eiropas Savienības Tiesā. Šonedēļ Luksemburgā bāzētā tiesa paziņoja, ka Ungārijas prakse aizturēt patvēruma meklētājus tranzīta zonā uz robežas varētu būt bloka tiesību pārkāpums, ja vien vispirms nav izskatīta katra atsevišķā lieta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti