Eiropas TOP3 notikumi: Vācijas tiesas lēmums, miljardi vakcīnai un recesijas prognozes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Nedēļā, kurā tiek atzīmēta Eiropas diena, tradicionāli ir pierasts runāt par dažādiem labumiem, ko dalībvalstīm un katram no mums – Eiropas pilsoņiem – dod dalība Eiropas Savienībā (ES). Taču šī nedēļa atkal lika uzdot jautājumus par to, cik tad ES ir vienota un spēcīga? Vai mēs tiešām vēlamies vairāk Eiropas vai arī nevēlamies ES vadībai un līderībai līdz galam pakļauties? Vai Eiropa ir globāla līmeņa līderis vai tomēr nav?

Eiropas TOP3 notikumi: Vācijas tiesas lēmums, miljardi vakcīnai un recesijas prognozes
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Šīs nedēļas notikumu TOP3 šoreiz par kādu Vācijas konstitucionālās tiesas spriedumu, kādu ES globālo veiksmes stāstu un ne visai optimistisku skatījumu uz nākotni.

 

Vācijas tiesas lēmums

Laikā, kad ES normāla funkcionēšana jau tā ir apgrūtināta koronavīrusa krīzes dēļ, papildus aukstu ūdens spaini uz bloka galvas uzgāza Vācijas konstitucionālā tiesa. Pareizāk sakot, šis spainis bija vērsts pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un ES Tiesu. Vācijas tiesa apšaubīja, vai ES Tiesas lēmums akceptēt ECB parādzīmju iepirkšanas programmu nepārsniedz tās pilnvaras.  

"Mēs atkārtoti apstiprinām Eiropas Savienības likumu pārākumu, kā arī faktu, ka Eiropas Savienības tiesas spriedumi ir saistoši visām nacionālajām tiesām.

Eiropas Komisija vienmēr ir respektējusi Eiropas Centrālās bankas neatkarību, īstenojot tās monetāro politiku. Vācijas konstitucionālās tiesas spriedumu mēs drīzumā izpētīsim detalizētāk," teica Eiropas Komisijas (EK) runasvīrs Ēriks Mamērs.

Kamēr Mamērs sacīja, ka EK vēl tikai pētīs šāda sprieduma sekas, politikas komentētāji un arī dažu valstu politiķi jau ir sākuši notiekošo komentēt. Un faktiski gandrīz vienbalsīgi tiek norādīts – šādas dalībvalsts, turklāt ekonomiski ietekmīgākās dalībvalsts, tiesas spriedums liek uzdot jautājumus par pašreizējās Eiropas politiskās sistēmas un likumiskā ietvara stabilitāti un nākotni. Galu galā, tagad jebkura valsts var apstrīdēt ES Tiesas kompetenci un tās juridisko pārkāpumu.

lgi nemaz nebija jāgaida. Jau dažas stundas pēc šī Vācijas tiesas sprieduma pēdējā laika rūpju bērns Polija, kas tikko kā bijusi spiesta pieņemt jau ceturto pret sevi vērsto ES pārkāpumu procedūru, turklāt vēl arī pamatīgu devu kritikas par savu nespēju pienācīgi sarīkot prezidenta vēlēšanas, paziņoja, ka tagad visi ES Tiesas atzinumi par tieslietu sistēmas godīgumu Polijā ir, ja tā var teikt, kaķim zem astes.

Un interesanti, ka citkārt diezgan nicinātās kaimiņzemes Vācijas piemērs Polijai šoreiz izrādījies visai noderīgs.

ES globālā līdera loma

Mēdz teikt, ka daba nemīl tukšumu. Brīžos, kad pasauli pārņem globāla mēroga krīzes, kā pašlaik Covid-19 pandēmija, valstis parasti meklē līderi. Taču tradicionālais līderis Amerikas Savienotās Valstis (ASV) šoreiz nebūt netiek uzskatīts par labāko karavadoni cīņā pret jauno koronavīrusu. Tāpēc šo nosacīto globālās līderības vakuumu vismaz uz brīdi ir centusies izmantot ES, pēc kuras iniciatīvas šīs nedēļas sākumā tika sarīkota videokonference, kurā valstis no visas pasaules apņēmās sniegt savu ieguldījumu efektīvas un visiem pieejamas vakcīnas izstrādē un godīgā sadalē nabadzīgākajām valstīm.

"Tikai dažu stundu laikā mēs kopīgi esam apņēmušies novirzīt 7,4 miljardus eiro vakcīnām, diagnosticēšanai un ārstēšanai.

Visa šī nauda palīdzēs aizsākt nepieredzētu globālu sadarbību, un tā radīs nepieredzētu globālu labumu. Šeit patiesi izpaužas vienotības un cilvēciskuma spēks. Es saku paldies valdībām visā pasaulē gan par finansējumu, gan par gatavību iesaistīties citos veidos. Tāpat es esmu ārkārtīgi pateicīga pasaules veselības organizācijām, pētniekiem, zinātniekiem un visiem citiem partneriem, kuri nenoguruši strādās, lai atrastu mums nepieciešamos risinājumus," teica EK vadītāja Urzula fon der Leiena.

Taču jautājums par ES spējām noturēt šo globālā līdera lomu, ja kopīgajā projektā nav iesaistīta ne ASV, ne, piemēram, Krievija, joprojām paliek atklāts.

Turklāt neatbildēts ir arī jautājums, kā varētu mainīties spēku vai ietekmes samēri, ja vakcīnu tomēr izdotos pirmajiem iegūt amerikāņu vai ķīniešu zinātniekiem. Vai arī šādā scenārijā joprojām virsroku ņemtu Eiropas aizstāvētā ideja par cīņu pret kopīgo ienaidnieku kopīgā labuma sasniegšanai? Vai tomēr priekšroka tiks dota potenciālajai peļņai un, pirmkārt, savas ādas, tātad savu pilsoņu aizsargāšanai?

Prognoze par vēsturisku recesiju eirozonā

Un, ja jau runā par ES vienotību vai vadošajām pozīcijām pasaulē, tad vismaz pavasara ekonomiskās prognozes visai spožu nākotni mums nesola.

"Ir diezgan skaidrs, ka Eiropas Savienība ir iegājusi dziļākajā ekonomiskajā recesijā savas pastāvēšanas vēsturē. Sagaidāms, ka Eiropas Savienības ekonomika šogad samazināsies par rekordaugstajiem 7,4%, bet eirozonā šis kritums būs 7,7%. Tas ir vairāk, nekā bija 2009. gadā, kad kritums bija ap 4,5%. Mēs arī sagaidām, ka 2021. gadā būs atgūšanās par vairāk nekā 6%, taču ar to nebūs pietiekami, lai nosegtu šī gada zaudējumus," klāstīja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

No viņa teiktā izriet, ka līdz šim gandrīz vai stagnējusī Eiropas ekonomika ir sākusi pārliecinošu kritumu.

Džentiloni arī uzsvēra, ka kritums noteikti nebūs vienāds visām valstīm, taču tāpat ir gaidāms parādu pieaugums, bezdarba līmeņa celšanās un citas grūtības.

Protams, daudz kas būs atkarīgs no dalībvalstu īstenotās politikas. Un šeit atkal jāpiesauc jau vairākkārt pieminētā Polija. Prognozes liecina, ka par spīti kritumam tieši Polijā bezdarba līmenis varētu būt viens no zemākajiem. Un šajā situācijā arī poļu amatpersonas ir paziņojušas, ka tas tikai apstiprina līdz šim valdības īstenotās politikas patiesumu neatkarīgi no tā, ko ir teikusi vai ieteikusi Eiropa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti