Eiropas TOP3 notikumi: Stresa tests, atbalsts valstīm un aviokompānijai

Ar lielu nepacietību šonedēļ tika gaidīts Eiropas Komisijas piedāvājums, kā Eiropai atkopties no koronavīrusa radītās krīzes. Pēc vairāku dalībvalstu izteiktajiem piedāvājumiem nu bija laiks arī Eiropas līmeņa atbildei. 750 miljardu eiro liela palīdzības pakete ir tas, ko piedāvā Urzula fon der Leiena un viņas vadītā komisija.

Fonds dalībvalstu atbalstam krīzē

Eiropas TOP3 notikumi: Stresa tests, atbalsts valstīm un aviokompānijaiUģis Lībietis

Nākamās paaudzes Eiropas Savienība – tieši tā savu jauno un, viņasprāt, revolucionāro piedāvājumu nodēvējusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Jaunais plāns paredz Eiropas Savienības līmeņa parādzīmes, kuras garantēs nacionālo valdību saistības pret bloka kopējo budžetu. Arī kopējais parāds tiks atmaksāts kopīgiem spēkiem.

“Nauda tiks iegūta, uz laiku atceļot mūsu pašu līdzekļu griestus, lai ļautu Eiropas Komisijai izmantot tās ļoti spēcīgo kredītreitingu, aizņemoties naudu finanšu tirgos. Tā ir steidzama un ārkārtēja nepieciešamība steidzamai un ārkārtējai krīzei.

Nākamās paaudzes Eiropas Savienība investēs mūsu sociālās struktūras salabošanā, mūsu vienotā tirgus aizsardzībā, palīdzēs sabalansēt bilances visā Eiropā.

Un, kamēr mēs to darām, mums ir nepieciešams virzīt uz priekšu arī zaļu, digitālu un noturīgu nākotni, jo tā ir Nākamās paaudzes Eiropas Savienības nākotne. Kopumā Komisija nākamās paaudzes Eiropas Savienībai atvēlēs 750 miljardus eiro. No šīs summas 500 miljardi tiks izdalīti grantu veidā un 250 miljardi tiks novirzīti aizdevumiem dalībvalstīm,” sacīja Leiena.

Pat skeptiski noskaņotākās valstis šajā piedāvājumā saredz gaismas staru, jo, un tas tiek uzsvērts īpaši, šis būs tikai ārkārtējs un vienreizējs pasākums.

Tagad priekšā pats smagākais posms – visu 27 dalībvalstu vienprātības panākšana. Eiropadomes līderis Šarls Mišels ir paudis cerību, ka vienošanās būtu jāpanāk pirms vasaras brīvdienām. Eiropas Savienības līderu samits ir paredzēts 19.jūnijā, un, iespējams, tas būs pirmais samits, uz kuru valstu pārstāvji pirmo reizi kopš marta pulcēsies klātienē.

ES vēsturē lielākais atbalsts aviokompānijai

Šīs nedēļas sākumā Eiropas lielākā aviokompānija “Lufthansa” panāca vienošanos ar Vācijas valdību par 9 miljardu eiro lielu glābšanas paketi. Vācijas valdība ar tās izveidotā Ekonomikas Stabilizācijas fonda palīdzību iegādāsies 20% akciju aviosabiedrības grupā; turklāt valdības pārstāvji iegūs divas vietas grupas uzraudzības padomē.

“Kopumā šis ir ļoti, ļoti labs risinājums, jo tas ņem vērā gan kompānijas, gan tās darbinieku vajadzības, kā arī valsts un nodokļu maksātāju intereses. “Lufthansa” ir veselīga un ekonomiski veiksmīga kompānija, kuru tagad ne tās vainas dēļ diemžēl ir ietekmējusi koronavīrusa pandēmija. Kad valsts iztērē tik daudz nodokļu maksātāju naudas, atbalstot biznesu, tai ir pienākums darīt visu iespējamo, lai investīcijas neradītu lieku apgrūtinājumu valsts kasei. Tāpat šeit jāņem vērā arī jautājumi par vides aizsardzību, turpmāku lidmašīnu flotes attīstību, nodokļu maksājumiem un nodokļu maksājumiem,” sacīja Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs.

Taču nedēļas vidū “Lufthansa” valde paziņoja, ka pagaidām nevar apstiprināt šo aizdevumu, jo tai rūpīgi jāizanalizē Eiropas Komisijas izvirzītās prasības. Proti, Eiropas Komisija esot pieprasījusi kompānijai atteikties no 72 izlidošanas laikiem divās galvenajās “Lufthansa” bāzēs – Frankfurtē un Minhenē. Pagaidām nav skaidrs, vai tas tiek prasīts uz laiku, vai arī pastāvīgi.

Lai arī Eiropas Savienības vēsturē lielākais atbalsts kādas aviokompānijas glābšanai jau ir izraisījis daudzu konkurentu šķībus skatienus un negatīvus komentārus, Vācijas kanclere Angela Merkele ir paziņojusi, ka ir gatava par “Lufthansas” nākotni krustot savus zobenus arī ar Briseli.

Vācija gatavojas prezidentūrai ES

Tikmēr pati Angela Merkele, kuras vadītā valsts jau pēc mēneša kļūs par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, ir paziņojusi, ka priekšā stāvošās sarunas par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu būs ļoti sarežģītas. Izklāstot arī savu prezidentūras vīziju, Merkele uzsvērusi, ka pašreizējā pandēmijas krīze ir īsts stresa tests visai Eiropas Savienībai, jo dažādos reģionos tas var aktualizēt dažādus senus un aktuālus ģeopolitiskos konfliktus un problēmas.

Tieši tāpēc Eiropas Savienībai nāksies sevi pierādīt arī kā spēcīgai starptautiskai organizācijai, īpaši ņemot vērā pašlaik saspīlētās attiecības ar ASV. Merkele arī norādījusi, ka prezidentūras laikā Vācija vēlas noslēgt investīciju līgumu ar Ķīnu, kā arī panākt progresu klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomās.

“Ir skaidrs, ka mums priekšā stāv smagas sarunas. Un tās netiks pabeigtas jūnija Eiropadomes sēdē. Mērķim būtu jābūt rudenim, lai nacionālajiem parlamentiem un Eiropas Parlamentam būtu pietiekami daudz laika sniegt savus atzinumus un lai šis budžets varētu stāties spēkā 2021.gada 1.janvārī. Šis laiks sakrīt ar Vācijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, un mēs darīsim visu iespējamo, lai palīdzētu Eiropadomes prezidentam panākt gala vienošanos,” sacīja Merkele.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti