Eiropas TOP3 notikumi: Mokošais samits, Covid-19 un aviopasažieru tiesības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Otrdienas rītā pēc vairākām smagās sarunās pavadītām dienām Eiropas Savienības (ES) līderi beidzot panāca vienošanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi pēc Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes. Tikmēr Eiropas Patērētāju organizācija atsevišķu valstu patērētāju aizsardzības iestādēm un Eiropas Komisijai sūdzējusies par vairākām aviokompānijām. Iemesls esot pasažieru tiesību pārkāpumi un negodīgas komercprakses izmantošana. Tiesa, ar lidošanu joprojām jābūt ļoti prātīgiem, jo vīruss nekur nav pazudis. Pēc ierobežojumu mīkstināšanas vairākas valstis piedzīvojušas atkārtotu inficēšanās skaita pieaugumu.  

 

Eiropas TOP3 notikumi: Mokošais samits, Covid-19 un aviopasažieru tiesības
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Garais ES samits un Kariņa loma

Ja Eiropas Savienības līderiem piektdien, pulcējoties uz samitu, noskaņojums bija vairāk pozitīvs nekā negatīvs, tad drīz vien tika apjausts, ka šoreiz sarunas būs ļoti smagas un vienošanos var arī nepanākt.

Tomēr pēc daudzām kafijas krūzēm un sarunām arī augstākos toņos vairāki kompromisi tika atrasti.

Nojaušams, ka būtisku lomu sarunās spēlējis arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Medijs „The Financial Times” rakstīja, ka darbu pie kompromisa plāna, kas ļautu ES valdību lielākajai daļai bloķēt maksājumus valstij par likuma varas pārkāpumiem, veica ES valstu līderu grupa Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Kariņa vadībā.

Aktīvā iesaiste procesā šķietami devusi ne tikai kopēju labumu, bet radīja labvēlīgu augsni tam, lai no pīrāga Latvijai tiktu lielāka daļa.

Līdz ar daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem vēl 2,5 miljardus eiro. Joprojām no bloka kopējā budžeta saņemsim vairāk, nekā iemaksājam - par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro. Saprotams, ka panākto vienošanos slavēja ne tikai Kariņš.

„Mēs sarunās pavadījām četras garas dienas un naktis. Vairāk nekā 90 stundas. Bet tas bija tā vērts. Šī vienošanās ir signāls, ka Eiropa ir spējīga rīkoties,” paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

“Nereti Eiropas Savienībai tika pārmests, ka tā ir par lēnu un risinājumi ir novēloti. Bet šoreiz esam pierādījuši, ka ir gluži pretēji. Eiropai joprojām ir drosme un pietiekami liela iztēle domāt vērienīgi. Mēs apzināmies, ka Eiropai šis ir vēsturisks brīdis. Mēs atrodamies vienā no sarežģītākajām ekonomiskajām un veselības krīzēm. Tomēr Eiropa ir spējusi, smagi strādājot, reaģēt uz šo krīzi ļoti efektīvā veidā,” sacīja Urzula fon der Leiena.

Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ilgtermiņa budžetam laikā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlēt vairāk nekā 1 triljonu eiro.

Tik lielus tēriņus savas pastāvēšanas vēsturē bloks nekad iepriekš vēl nav atļāvies.

Pasākumu pakete arī paredz līdz šim nepieredzēti lielas summas aizņemšanos, ko Eiropas Savienība veiks kopīgi. Pret šādu kopīgu parādsaistību uzņemšanos desmitgadēm ilgi bija kategoriski iebildusi Vācija.  

Eiropas Patērētāju organizācija ziņo par pasažieru tiesību pārkāpumiem

Eiropas Patērētāju organizācija pēc tūkstošiem sūdzību saņemšanas no aviopasažieriem griezusies pie valstu patērētāju aizsardzības iestādēm un Eiropas Komisijas un sūdzējusies par vairākām aviokompānijām. Iemesls esot pasažieru tiesību pārkāpumi un negodīgas komercprakses izmantošana.

Organizācija un tās biedri prasa veikt plašu izmeklēšanu nozarē attiecībā uz plaši izplatīto negodīgo praksi pēdējos mēnešos.

Kopš Covid-19 krīzes sākuma dažas no lielākajām Eiropas aviosabiedrībām regulāri nav atmaksājušas pasažieriem naudu un sniegušas skaidru un pilnīgu informāciju par viņu tiesībām.

Lai gan negodīga komercprakse esot novērojama visā nozarē, visvairāk sūdzību saņemts par tādām aviokompānijām kā „Air France”, „EasyJet”, „KLM”, „Ryanair” un citām.

Organizācijas ģenerāldirektore Monika Gojēna paziņojumā skaidroja, ka “kopš Covid-19 krīzes sākuma daudzas aviokompānijas neņem vērā pasažieru tiesības”.

“Tās liedz pasažieriem tiesības uz kompensāciju par atceltajiem lidojumiem un maldina pasažierus, sniedzot viņiem nepareizu, daļēju vai neskaidru informāciju par viņu tiesībām. Mūsu biedri tikuši appludināti ar tūkstošiem sūdzību. Stingru valstu varas iestāžu pasākumu ieviešana pret aviosabiedrībām ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pasažieru tiesības tiek ievērotas arī krīzes laikā.

Milzīgais patērētāju sūdzību skaits par aviosabiedrībām visā Eiropā kopš pandēmijas sākuma skaidri parāda pārkāpumu plašo raksturu.

Tāpēc mēs vēlamies redzēt rūpīgu šīs nozares izpēti. Atkārtotās problēmas, ar kurām saskaras ceļotāji, uzsver arī steidzamo vajadzību uzlabot gaisa pasažieru tiesību piemērošanu un nepieciešamību veikt izmaiņas aviosabiedrību uzņēmējdarbības modeļos,” pauda Monika Gojēna.

Organizācija norāda, ka aviolīniju piekoptā prakse ir Eiropas Savienības gaisa pasažieru tiesību regulas pārkāpums.

Tajā teikts, ka aviosabiedrībām ir jāinformē patērētāji par viņu tiesībām uz atceltajiem lidojumiem un jādod pasažieriem izvēles tiesības uz naudas atmaksu, ja reisu atcelšana notiek ārkārtas apstākļu, piemēram, pandēmijas, dēļ. Informācijas slēpšana vai daļējas vai nepareizas informācijas sniegšana patērētājiem par viņu tiesībām uz kompensāciju ir pretrunā ar Eiropas Savienības patērētāju tiesībām par negodīgu praksi.

Steigties lidot gan nevajadzētu, jo vīruss Eiropas Savienībā joprojām ir klātesošs.

Vairākās Eiropas valstīs vīruss atkal uzliesmo

Eiropas Savienības amatpersonas jau pagājušajā nedēļā brīdināja gatavoties koronavīrusa nākamajam vilnim, kas varētu atnākt ziemā. Tomēr jau tagad daudzviet redzami vīrusa atkārtoti uzliesmojumi, valstīm mīkstinot iepriekš ieviestos ierobežojumus.

Trešdien ar vīrusu inficēto cilvēku skaits Eiropā pārsniedza 3 miljonu robežu.

Barselonas Globālās veselības institūta pētnieks Džefrijs Lazarus skaidroja, ka Eiropas valstis var mācīties no Spānijas pieredzes, kura ir viena no valstīm, kur ar vīrusu joprojām notiek aktīva cīņa.

“Es domāju, ka ir daudz mācību, ko mēs varam aizgūt no Katalonijas, konkrētāk no Barselonas. Galvenā mācība ir būt modram,” sacīja Lazarus.

“Lai gan mēs redzam, ka parādās jauni slimības uzplaiksnījumi, skaitļi nav ļoti lieli, ja salīdzina ar laiku pirms pāris mēnešiem. Es domāju, ka panākumu avots ir bijis tas, ka katru reizi, kad tiek ziņots par dažiem dučiem jaunu inficēšanās gadījumu vienā punktā, tas tiek nodēvēts par uzliesmojumu. Un tādēļ ir iespējams piemērot īpašus drošības pasākumus. Tas pārrauj vīrusa tālākas nodošanas ķēdi, bet arī uztur sabiedrību modru. Redzot, ka varasiestādes reaģē stingri, tas palīdz cilvēkiem ievērot ikdienas drošības pasākumus – roku mazgāšanu, sejas masku valkāšanu, distancēšanos restorānos un citus,” pauda Lazarus.

Jaunu inficēšanās gadījumu skaits pieaugums skāris arī Eiropas Savienības institūciju mājvietu Briseli.

Beļģija proporcionāli tās iedzīvotāju skaitam Covid-19 pandēmijā bija viena no vissmagāk skartajām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar kaimiņvalstīm tā spējusi uzliesmojumu pakļaut kontrolei. Taču tagad varasiestādes valsts iedzīvotājiem uzsvērušas, ka tiem jāievēro sociālās distancēšanās ierobežojumi, lai izvairītos no sniega bumbas efekta.

Tikmēr Vācijā vairāk nekā 2000 inficēšanās gadījumi tiek saistīti ar kādu gaļas pārstrādes rūpnīcu. Vīruss turpina plosīties arī Zviedrijā, kur miruši vairāk nekā 5500 cilvēku. Tomēr šīs valsts veselības jomas amatpersonas paziņojušas, ka no jaunā koronvīrusa Zviedrijā varētu nomirt vēl 3000 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti