Neveiksme cīņā par nodokļiem no tehnoloģiju milžiem
Pirms četriem gadiem Eiropas Komisija lēmumā norādīja, ka Īrijas piešķirtās priekšrocības ASV tehnoloģiju uzņēmumam „Apple”, kas ļāva kompānijai maksāt ievērojami zemākus nodokļus, ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību normām, kas regulē valsts atbalstu uzņēmumiem.
Gan „Apple”, gan Dublina asi iebilda pret šo lēmumu un to pārsūdzēja, kas tagad deva rezultātus. Eiropas Savienības Vispārējā tiesa trešdien, 15. jūlijā, atcēla lēmumu piedzīt no „Apple” 13 miljardus eiro, lai kompensētu tā nenomaksātos nodokļus Īrijai.
Toreizējais komisijas lēmums bija pārsteigums, un to pieņēma konkurences komisāre Margrēte Vestagere. ASV prezidents Donalds Tramps nebija laimīgs par šo komisijas soli, un Vestagere tika nodēvēta par Eiropas „nodokļu lēdiju”.
Tādējādi šis tiesas lēmums ir pliķis sejā Vestagerei un neveiksme Eiropas Savienībai cīņā par lielāku digitālā nodokļa iekasēšanu no tehnoloģiju gigantiem, kam iebilst ASV.
„Mēs lemsim par nākamajiem soļiem, tiklīdz būsim izvērtējuši tiesas spriedumu. Bet viena lieta ir skaidra – šī cīņa ir maratons, tas nav sprints. Mums ir jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie rīki, un mērķis ir ļoti vienkāršs – nodrošināt, ka visas kompānijas nodokļus maksā godīgi. Mums jāievieš tiesību akti, kas aizlāpa esošos caurumus un nodrošina caurskatāmību. Ir jāpārliecinās, ka visi uzņēmumi, arī digitālie, maksā nodokļus tur, kur tie ir jāmaksā,” šonedēļ komentēja Vestagere.
Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs sacīja, ka Francija turpinās cīnīties, lai panāktu, ka no informācijas tehnoloģiju (IT) milžiem tiek atgūti lielāki nodokļi. Iepriekš Vispārējā tiesa atcēlusi līdzīgu Eiropas Komisijas lēmumu, kurā kafejnīcu tīklam “Starbucks” jāmaksā 30 miljoni eiro nodokļos Nīderlandē. Tomēr spēka tika atstāts lēmums, ka autobūvniekam „Fiat” jāsamaksā līdzīga summa nodokļos Luksemburgai.
Anulē ES un ASV vienošanos par datu nodošanu
Eiropas Savienības Tiesa ceturtdien, 16. jūlijā, par spēkā neesošu pasludināja Eiropas Savienības un ASV datu aizsardzības vienošanos, ka ļāva lielajām tehnoloģiju kompānijām sūtīt datus uz Savienotajām Valstīm. Tiesa paziņoja, ka vienošanās ar nosaukumu “Datu privātuma vairogs” nepietiekoši aizsargā bloka pilsoņu datus ASV. Tāpat tika norādīts, ka nacionālajiem regulatoriem ir jārīkojas stingrāk, lai aizsargātu lietotāju datu privātumu.
Šīs tiesas lēmums un vēl citi pēdējā laika tiesu lēmumi žurnālistiem un ekspertiem likuši uzdot jautājumu par to, cik veiksmīga savos lēmumos ir Eiropas Komisija.
Arī šajā jautājumā savu skatījumu sniedza komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere:
“Es neuzskatu, ka tiesa kādā veidā grauj Eiropas Komisiju.
Es domāju, ka komisija tiek uzraudzīta atbilstoši augstiem kvalitātes standartiem, un tā tam arī vajadzētu būt. Un pēdējie tiesu lēmumi ir ļoti atšķirīgi. Es domāju, ka ir svarīgi, ka tiesa ir klātesoša un izvērtē mūsu atbildību. Dažreiz tiesa nolemj, ka mums ir taisnība, bet dažreiz tā lemj, ka esam kļūdījušies.”
Jānorāda, ka lietā par “Datu privātuma vairogu” tiesa atstāja spēkā citu Eiropas Komisijas normu kopumu, kas ir standarta līguma noteikumi par datu nodošanu. Līdz ar to privāto datu nodošana ārpus Eiropas Savienības var turpināties. Taču līdz ar “Datu privātuma vairoga” atcelšanu datu nodošanas kontrole tiks pastiprināta.
Tāpat Eiropas Savienībai un ASV varētu nākties veidot jaunu sistēmu, kas garantē eiropiešu datiem tādu pašu privātuma aizsardzību ASV kā Eiropas Savienībā. Par personīgo datu drošību dzirdams arvien vairāk, tajā skaitā koronavīrusa sakarā. Un ar vīrusu saistītie jautājumi patiesi ne tuvu nav pazuduši no amatpersonu dienaskārtības.
Brīdina un aicina gatavoties vīrusa uzliesmojumiem
Eiropas Savienības amatpersonas trešdien, 15. jūlijā,
brīdinājušas, ka jaunā koronavīrusa otrais vilnis var sākties reizē ar ziemas gripas sezonu.
Tāpēc amatpersonas aicinājušas bloka dalībvalstis sagatavoties tam.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins atzina, ka Eiropas Savienības sākotnējā reakcija uz jaunā koronavīrusa pandēmiju nav bijusi spīdoša un dalībvalstis nav saskaņojušas savu darbību. Taču Shins uzsvēra, ka Eiropas Komisija un dalībvalstis ir guvušas mācību un būs labāk sagatavotas otrajam vilnim.
“Vīruss joprojām ir ar mums. Tas joprojām izplešas vairākos pasaules reģionos. Eiropas Savienībā šobrīd ir koncentrēti un labi identificēti uzliesmojumi, un tiek veiktas darbības, lai tos pakļautu kontrolei. Mēs nevēlamies, lai mūsu sabiedrības atkal ciestu no sociālās distancēšanās un nevienlīdzības veselības aprūpes pieejamībā. Mēs nevēlamies, lai ekonomikas atkopšanās un socializēšanās atkārtotu pārrāvumu, kā arī nevēlamies ierobežot vienoto tirgu. Tas, ko vēlamies, ir sniegt skaidru ietvaru tam, ko nepieciešams darīt, lai nodrošinātu, ka ekonomika un sabiedrības turpina uzturēt noturību,” sacīja Shins.
Shins teica, ka pašreiz tiek aplūkoti veidi, kā samazināt riskus, kad rudenī jaunais koronavīruss eksistēs līdzās sezonālajai gripai. Un šī būs pirmā reize, kad šie divi cikli sakritīs vienlaikus. Komisārs arī skaidroja, ka nevēlas pieredzēt tādu koordinācijas trūkumu, kāds valdīja dalībvalstu sākotnējā reakcijā pandēmijas sākumā.
Lai stiprinātu sagatavotību pret turpmākiem jaunā koronavīrusa uzliesmojumiem, Eiropas Komisija šonedēļ nāca klajā ar tūlītējiem īstermiņa pasākumiem, kam jāstiprina Eiropas Savienības veselības sistēmu sagatavotība pret Covid-19 uzliesmojumiem. Paziņojumā izklāstītas vairākas valsts iestādēm, Eiropas Komisijai un bloka aģentūrām veicamas prioritāras darbības.
