Glāzgovā dažas dienas pavadīja arī Latvijas Radio korespondents, kur kļuva par liecinieku tam, ka interese par šo konferenci ir milzīga. Tūkstošiem cilvēku katru dienu mēģināja iekļūt Skotijas izstāžu centrā, kur norisinās šis pasākums. Drošības pārbaudes prasīja pat stundu, un iekšā bija grūti atrast gan brīvu galdu, gan brīvu krēslu.
Pozitīvu dinamiku konferences norisē ienesa tas, ka pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens un viņa administrācija spēlēja ļoti aktīvu lomu. Kopā ar ES tika paziņots par vairākām būtiskām iniciatīvām, tostarp plānu samazināt metāna izmešus, saglabāt mežus no pārlieku straujas izciršanas un piešķirt finansiālo atbalstu jaunu tehnoloģiju attīstībai vides jomā.
Eiropas un ASV vienošanās
Nedēļas nogalē kļuva zināms, ka G20 sanāksmē tika panākta vienošanās par alumīnija un tērauda tirdzniecību. Kā zināms, iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps uzlika paaugstinātas muitas nodevas Eiropā ražotajam tēraudam un alumīnijam, pamatojot to ar viņa valsts drošības interesēm.
Tas izsauca milzīgu ES neapmierinātību, un tādēļ bloks atbildēja ar muitas nodevu paaugstināšanu virknei ASV preču.
Jaunā ASV administrācija vēlas atrisināt šo strīdu, tāpēc pēc vairākām sarunām, ko vadīja tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, tika panākta vienošanās par pagaidu risinājumu. Vašingtona piekrita atcelt muitas nodevas Eiropā ražotajam tēraudam un alumīnijam, bet noteica kvotas. Savukārt ES piekrita atcelt nodevas ASV precēm.
Tika izveidots arī forums, kurā plānots risināt globālas problēmas ar šo metālu pārlieku lielo pieejamību tirgū un dempingu.
Mazinās spriedze
Visbeidzot Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un ASV Baltā nama saimniekam Baidenam izdevās nedaudz uzlabot attiecības. Kā zināms, Parīze septembrī pauda sašutumu par to, ka Austrālija nolēma atteikties no līguma par franču zemūdeņu iegādi un tā vietā deva priekšroku amerikāņu ražojumam.
Lai uzlabotu attiecības, Romā pirms G20 valstu sanāksmes norisinājās Makrona tikšanās ar Baidenu.
Tās rezultātā Francijas prezidentam izdevās iegūt zināmu atbalstu no Baidena idejai par Eiropas stratēģisko patstāvību.
Šī iecere paredz, ka Eiropas Savienības valstīm būtu vairāk jāiegulda savā drošībā. Parīze vēlas, lai tiktu izveidotas arī Eiropas ātrās reaģēšanas vienības vai kādas citas militārās struktūras. Tomēr Baltijas valstīm un daudziem citiem tas nav pa prātam, jo pastāv bažas, ka notiks dublēšanās ar NATO funkcijām.
