Eiropas TOP 3: EK prasības pret «AstraZeneca», ekonomikas atkopšanās un nulles piesārņojuma rīcības plāns

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas Savienībā turpinoties vakcinācijai, Briseles tiesās turpinās arī Eiropas cīņa ar farmācijas kompāniju “AstraZeneca”. Pret šo kompāniju iesniegta vēl viena prasība, un Eiropas Komisija vēlas, lai pēc iespējas ātrāk tiek piegādātas miljoniem līgumā paredzēto devu. Raitāks vakcinācijas tempa solis un tam sekojošā ierobežojumu mīkstināšana ļāvusi Eiropas Komisijai izteikt optimistisku pavasara prognozi par Eiropas Savienības un eirozonas ekonomikas izaugsmi. Tāpat Eiropas Komisija šonedēļ pieņēmusi vienu no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem – Eiropas Savienības gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu.

Eiropas TOP3: EK prasības pret «AstraZeneca», ekonomikas atkopšanās un nulles piesārņojuma rīcības plāns
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Nulles piesārņojuma rīcības plāns

“Piesārņojuma apmērs nosaka to, cik veselīga un cik gara būs mūsu dzīve. Nulles piesārņojuma līmenis ir mūsu zaļā kursa centrā un cieši saistīts ar mūsu stratēģijām, piemēram, “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju.

Klimata neitralitāte nenozīmē tikai emisiju neitralitāti, bet arī nulles piesārņojumu.

Mēs vēlamies, lai līdz 2050. gadam mēs visi dzīvotu no piesārņojuma brīvā vidē. Piesārņojums joprojām būs klātesošs, tomēr tie būs sasnieguši līmeni, kas vairs nebūs kaitīgs. Tas ir būtiski, jo katrs astotais cilvēks Eiropas Savienībā mirst no piesārņojuma veicinošām slimībām. Piesārņojums ir arī viens no pieciem draudiem ekosistēmai, kas veicina masu sugu izzušanu. Ja to nerisināsim tagad, to būs jārisina mūsu bērniem, bet tad tas maksās daudz dārgāk un būs daudz grūtāk." Tā šonedēļ, prezentējot Eiropas Savienības gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu, teica Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timermanss.

Viņš skaidroja, ka plānā ir pieteiktas vairākas pamatiniciatīvas un pasākumi, kas paredz, piemēram, gaisa kvalitātes standartus tuvāk pieskaņot jaunākajiem Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem. Eiropas Komisija ar jauno rīcības plānu vēlas panākt arī to, ka par 30% mazāk cilvēku pastāvīgi traucē transporta troksnis, un ievērojami samazināt atkritumu rašanos, par 50% – sadzīves atkritumu atliku daudzumu.

EK prasības pret “AstraZeneca”

Beļģijas tiesās ir iesniegtas jau divas Eiropas Komisijas prasības pret “AstraZeneca”. Pēdējā jeb jaunākajā pieteikumā Eiropas Komisija lūdz tiesu uzlikt kompānijai par pienākumu piegādāt visas jau pirmajā ceturksnī solītās vakcīnas devas. 

“Pirmkārt, “AstraZeneca” vakcīna ir ļoti būtiska vakcīna mūsu vakcīnu portfelim. Tūkstošiem eiropiešu pašlaik saņem vakcīnu, un tā ir daļa no mūsu vakcinācijas programmas.

Tas, kas mums ir svarīgi, ir saņemt līgumā paredzēto vakcīnu devu skaitu.

Bet, kā jūs jau zināt, kompānija nav pieturējusies pie saviem līguma punktiem, kas ir līguma pārkāpums. Un tādēļ Eiropas Komisija ir nolēmusi savā un dalībvalstu vārdā sākt tiesisko procedūru pret kompāniju Beļģijas tiesās, lai saņemtu devas, kas bija noteiktas līgumā. Lietas šobrīd atrodas tiesās, tādēļ mēs šobrīd nevaram sīkāk komentēt to, kādi varētu būt tālākie līgumiskie soļi attiecībā pret šo kompāniju,” saistībā ar prasībām izteicās Eiropas Komisijas preses sekretārs Stefans de Kērsmakers.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisijas mērķis šajā strīdā nav saņemt finansiālu kompensāciju, bet gan panākt līgumā paredzēto vakcīnu devu piegādi. Tomēr nebūt nav tā, ka eiropieši naski šo vakcīnu izmantotu. Šonedēļ, sekojot Dānijai, arī Norvēģija paziņoja, ka šo vakcīnu vairs neizmantos. Lielākā daļa Eiropas valstu, kas turpina izmantot “AstraZeneca”, šīs vakcīnas devas ir rezervējušas vecākiem cilvēkiem.

Ekonomikas atgūšanās

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni šonedēļ prezentēja Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozi. Viņš norādīja, ka izaugsmes tempi Eiropas Savienībā joprojām būs atšķirīgi, taču sagaidāms, ka līdz 2022. gada beigām ekonomika visās dalībvalstīs atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni. Pavasara prognozē minēts, ka pēc pandēmijas sākotnējās ietekmes lēnām uzlabojas apstākļi darba tirgū. Tomēr komisārs brīdināja, ka darba tirgus atkopšanās prasīs laiku. Riski saistībā ar nabadzības līmeņa pasliktināšanos, sociālo atstumtību un nevienlīdzību, ir ļoti reāli. Un, laikā, kad tiek prezentēta kopumā pozitīva prognoze, to nedrīkst aizmirst.

“Pandēmijas atgriešanās un nepieciešamība pastiprināt ar veselības drošību saistītus ierobežojumus nozīmēja vāju gada sākumu. Tomēr vakcinācijas tempa palielināšana pēdējo mēnešu laikā ļaus ierobežojumus gada otrajā pusē turpināt mīkstināt, un faktiski tas notiek jau tagad. Tas ļaus ekonomikai atgūties.

Kopumā Eiropas Savienības ekonomikas izaugsme šogad prognozēta 4,2% apmērā, bet nākamgad – 4,4% apmērā.

Šī ir gaišāka perspektīva, nekā tika paredzēts ziemas prognozē. Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, spēcīgāks lēciens globālajā aktivitātē un tirdzniecībā nekā iepriekš paredzēts. Otrkārt, kas ir ne mazāk svarīgi, izaugsmes impulss, kas nācis no uzrāvienu sniedzošā Atveseļošanas un noturības mehānisma integrācijas šajā prognozē.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti