Zaļā gaisma ES Covid-19 sertifikātam
Eiropas Parlamenta deputāti trešdien noslēdza likumdošanas darbu saistībā ar Eiropas Savienības digitālā Covid-19 sertifikāta ieviešanu, lai atjaunotu tūrismu un Eiropas ekonomikas atveseļošanos. Sertifikāta pieņemšana parlamentā notika pēc paātrinātas likumdošanas procedūras, lai tas varētu būt spēkā, sākoties vasaras sezonai.
“Eiropas Savienības Covid-19 sertifikāts, kas būs par brīvu, tiks izdots visās dalībvalstīs, un tas būs jāpieņem visās dalībvalstīs. Tas sniegs ieguldījumu centienos mīkstināt ierobežojumus. Piekļuve šim sertifikātam būs vienkārša, un dalībvalstis nedrīkstēs noteikt papildu ceļošanas ierobežojumus sertifikātu īpašniekiem, ja vien tas nebūs nepieciešami un samērīgi sabiedrības veselības aizsardzībai.
Iegūstot sertifikātu, pilsoņiem būs praktisks rīks, ko viņi varēs izmantot, lai ceļotu šovasar.
Rīks, par kuru viņi varēs būt pārliecināti, ka tas tiks pieņemts visur, kur viņi nolems doties,” norādīja sacīja Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss.
Sistēma tiks piemērota no 1. jūlija, un tā darbosies 12 mēnešus.
Sertifikāts būs bezmaksas un pastāvēs gan digitāli, gan papīra formātā. Tas apliecinās, ka īpašnieks ir vakcinēts, atveseļojies no Covid-19 vai nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu.
Praksē tie būs trīs atšķirīgi sertifikāti. Tie būs savietojami un verificējami visā blokā, īpaši noteikumi novērsīs arī krāpšanu un viltošanu. Sertifikāts nebūs brīvas pārvietošanās priekšnosacījums, un tas netiks uzskatīts par ceļošanas dokumentu.
EP apspriež situāciju Baltkrievijā
Eiropas Parlamenta deputāti un Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels otrdien apsprieda bloka reakciju uz Baltkrievijas veikto „Ryanair” lidmašīnas pārtveršanu un nosēdināšanu Minskā, lai veiktu baltkrievu žurnālista arestu.
Debatēs Borels uzsvēra, ka nu jau Baltkrievijā ir vairāk nekā 400 politieslodzīto, kuru vidū ir protestētāji un žurnālisti. Viņš pauda Eiropas Savienības apņemšanos turpināt atbalstīt cilvēkus, kas režīma dēļ cietuši, kā arī atgādināja par Eiropas Komisijas ekonomiskās investīcijas paketes plānu trīs miljardu eiro apmērā, kas tiktu iedarbināta brīdī, kad Baltkrievija izvēlētos demokrātisku ceļu. Borels uzsvēra, ka šāds Eiropas Savienības signāls sūta cerību un atbalstu Baltkrievijas tautai.
Eiropas Parlamenta deputāti arī balsoja par rezolūciju saistībā ar notikumiem Baltkrievijā. Parlaments asi nosodīja „Ryanair” lidmašīnas nosēdināšanu un baltkrievu žurnālista Romāna Protaseviča un Sofijas Sapegas aizturēšanu, norādot, ka notikušais bija valsts terorisms. Parlamentārieši uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāpaplašina sankcijas, vēršot tās arī pret šajā lietā iesaistītajiem. Tāpat esot nepieciešams apturēt Baltkrievijas piedalīšanos starptautiskos sporta pasākumos, piemēram, Eiropas un pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs Tokijā.
“Kad pagājušajā gadā Minskā sākās protesti pret Lukašenko diktatūru, daudzi no mums gavilēja un paredzēja nenovēršamu režīma krišanu. Diemžēl šīs gaviles bija priekšlaicīgas. Mēs varam teikt, ka ar katru jaunu noziegumu pret savas valsts cilvēkiem ticamība, ka Lukašenko jebkad labprātīgi atdos varu un ļaus īstenot demokrātisku varas nodošanu, arvien attālinās. Kā to parādīja lidmašīnas nolaupīšana maijā, Lukašenko vairs pat nevairās riskēt ar simtiem Eiropas Savienības pilsoņu, lai nomedītu režīma kritiķus ārvalstīs. Eiropa nedrīkst būt toleranta pret šādu rīcību,
mūsu reakcija pret Lukašenko starptautisko normu pilnīgu ignorēšanu nedrīkst būt naiva, un tai jābūt vēl apņēmīgākai.
Sankcijām jābūt labi mērķētām, efektīvām sankcijām ir jāsasniedz pati režīma virsotne, tajā skaitā Lukašenko. Visbeidzot, mums būs jāstrādā smagi, lai mazinātu Krievijas centienus atbalstīt Lukašenko režīmu un izmantot situāciju Baltkrievijā, lai veicinātu Kremļa anti-demokrātijas darbakārtību,” sacīja EP deputāts Svens Miksers, kādreizējais Igaunijas ārlietu ministrs.
Baidens Eiropā
“Baidena administrācija ir veicinājusi tirgus uzlabošanos transatlantisko attiecību tonī un darba metodēs. Tagad G7 samitā un Eiropas Savienības–ASV samitā mums jāredz šī uzlabotā darba pārnese praktiskos un jēgpilnos politiskos priekšlikumos. Nereti tiek teikts, ka G7 parāda patieso lietderību krīžu laikā, tādēļ varam droši teikt, ka šī gada samits ir ļoti gaidīts.
Arī Eiropas Savienības–ASV samits skaidri parādīs to, kur esam šobrīd.
Mums ir jāparāda, ka ilgtspējīgu un iekļaujošu atkopšanās programmu, klimata jautājumu, digitālās transformācijas un citās jomās mēs esam gatavi būt vadošais spēks. Mēs esam gandarīti par G7 un ASV atbalstu Eiropas Savienības cīņā par demokrātiju, sākot no Alekseja Navaļnija un viņa atbalstītājiem Krievijā, par preses brīvību pasaulē un vēlreiz vēlos izcelt Romānu Protaseviču Baltkrievijā un Ukrainas teritoriālo integritāti,” sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”).
ASV prezidents Džo Baidens trešdien devies pirmajā Eiropas tūrē, kuras laikā viņam paredzēta dalība ne tikai G7 un NATO samitos un sarunas ar viņa krievu kolēģi Vladimiru Putinu, bet arī tikšanās ar Eiropas Savienības līderiem. 11. jūnijā Lielbritānijā sākas G7 samits, bet 15. jūnijā Briselē paredzēts Eiropas Savienības un ASV samits.
Pirms šiem būtiskajiem notikumiem politiķi Eiropas Parlamentā ieskicēja Eiropas Savienības nostāju. Dombrovskis šonedēļ uzsvēra, ka ASV ir pienācis laiks paust konkrētu apņemšanos izbeigt tirdzniecības strīdus ar Eiropas Savienību, kas tika sākti iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa laikā.
Dombrovskis pauda pārliecību, ka, veicinot uzticēšanos, nepieciešams atrisināt abu pušu tirdzniecības strīdus, un tagad ir laiks rīkoties Savienotajām Valstīm. Eiropas Savienība cer, ka samits palīdzēs panākt izšķirošu progresu, lai atrisinātu nesaskaņas saistībā ar ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda importam no bloka un subsīdijām lidmašīnu ražotājiem „Boeing” un „Airbus”.
