Šī gada jūnijā Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu ministri apsprieda un vēlāk apstiprināja Eiropas Komisijas izvērtējumu par Polijas nacionālo atkopšanās un noturības plānu. Tas nozīmēja, ka Polijai tiktu atļauts piekļūt koronavīrusa atkopšanās fondu finansējumam, ar noteikumu, ka tiek izpildīti vairāki priekšnoteikumi, tostarp reformēta tiesnešu disciplinārlietu palāta. Lai veicinātu valsts atkopšanos no pandēmijas, kā arī atbalstītu Poliju ceļā uz pāreju uz zaļāku ekonomiku, Polijai paredzēts piešķirt 35,4 miljardus eiro dažādos grantos, kā arī 11,5 miljardus eiro aizdevumos.
Lai arī Polija joprojām nav šo finansējumu saņēmusi, četras tiesnešu organizācijas ir vērsušās tiesā pret Eiropas Savienības padomi, pieprasot tās lēmumu atcelt. Eiropas tiesnešu asociācija, Eiropas administratīvo tiesnešu asociācija, kā arī Eiropas tiesnešus un prokurorus apvienojošā organizācija "Medel" savā sūdzībā norādīja, ka Polijai izvirzītās prasības ir neskaidras un nepilnīgas.
Organizāciju paziņojumā teikts: "Ar izvirzītajiem priekšnoteikumiem nepietiek, lai nodrošinātu efektīvu tiesnešu un tiesu sistēmas neatkarības aizsardzību. Tāpat tiek izrādīta necieņa pret Eiropas Savienības tiesas spriedumu šajā jautājumā.
Tiesa ir lēmusi, ka nelikumīgo disciplināro procesu skartie poļu tiesneši ir jāatjauno amatā nekavējoties un bez kavēšanās, taču Eiropas izvirzītie priekšnoteikumi paredz īpašu procedūru, kas var turpināties vairāk nekā gadu, un tās iznākums nav skaidrs."
Kā paskaidro šo iniciatīvu atbalstošu akadēmiķu iniciatīva "The Good Lobby Profs", Eiropas Komisija un Eiropas Savienības padome Polijas plāna gadījumā ir pārkāpušas savas pilnvaras. Tas tāpēc, ka abām institūcijām nav tiesību izmantot Eiropas Savienības tiesas spriedumus kā tirgošanās līdzekli vai ieganstu politisku lēmumu panākšanai. Tikmēr Polijas valdības preses pārstāvis Pjotrs Millers ir norādījis, ka Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības padomes lēmumi joprojām ir spēkā un tiesnešu sūdzības neko neizmaina – nacionālais rekonstrukcijas plāns ir apstiprināts, un tajā iekļautie projekti jau tiek īstenoti. Turklāt, pēc Millera vārdiem, sūdzības ir vērstas pret Eiropas institūcijām, nevis Poliju.
Tā kā Eiropas Savienības institūcijas savu darbu pēc vasaras brīvdienām vēl īsti atsākušas nav, arī oficiālu komentāru pašlaik no Briseles vēl nav. Taču Eiropas Parlamenta deputāts no Beļģijas Gijs Verhofstads, kurš pārstāv Eiropas liberāļu un demokrātu aliansi, jau izteicies, ka Polija fondu naudu tāpat nesaņems līdz brīdim, kamēr netiks atjaunots tiesiskums. Šādi viņš komentējis aicinājumus pret Poliju būt pielaidīgākiem, ņemot vērā Polijas milzīgo ieguldījumu, sniedzot atbalstu no Ukrainas ieceļojušajiem bēgļiem.
Kā intervijā "Polijas Radio 24" norādīja valdošās partijas "Likums un taisnīgums" deputāts Eiropas Parlamentā Bogdans Ržonka, iemesls, kāpēc tiek bloķēts atkopšanās finansējums Polijai, ir viens – Eiropas Savienība vēlas panākt neērtās valdības maiņu Polijā. Pēc viņa vārdiem, pat ja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena piekristu finansējuma izmaksai, viņu apturētu Eiropas Parlamentā valdošie spēki, starp kuriem ir arī jau minētais Gijs Verhofstads, kas var piedraudēt viņai ar atlaišanu. Taču, kā uzskata Ržonka, jau septembrī šī situācija varētu mainīties.
Viņš izteicās: "Es domāju, ka viss mainīsies pēc vēlēšanām Itālijā. Septembrī, kad vēlēšanās, es ceru, uzvarēs Džordža Meloni, kad mēs kļūsim spēcīgāki Eiropadomē, viss mainīsies.
Mainīsies politisko spēku sadalījums Eiropadomē, kas ir Eiropas Savienības svarīgākā institūcija. Es uzskatu, ka tikpat labi signāli nāk arī no Spānijas, kur reģionos labus rezultātus ir sasniegusi partija "Vox". Tas viss rudenī novedīs pie pilnīgi citas situācijas Eiropas Komisijā. Un es domāju, ka Polijas atveseļošanās fonda līdzekļus pieprasīs arī Eiropas uzņēmēji, jo liela daļa no Polijai piešķirtās naudas vēlāk izpaudīsies kā investīcijas Rietumu uzņēmumos."
Polijas valdība iepriekš ir izteikusies – ja Eiropas Komisija arī turpmāk bloķēs Polijai paredzēto finansējumu, Varšavai neatliks nekas cits kā izmantot visus tās rīcībā esošos ieročus. Lai arī netiek minēti kādi konkrēti pasākumi, tiek pieļauts, ka Varšava varētu bloķēt kādu Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanu.
