Eiropas SPKC vadītāja: Cīņā ar Covid-19 svarīgāka cilvēku uzvedība, nevis robežu slēgšana

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktore Andrea Amona uzsver, ka cīņā pret koronavīrusu Covid-19 joprojām ļoti būtiska ir testēšana un piesardzības pasākumu ievērošana. Amona uzskata, ka pandēmijas sākumā ieviestie drakoniskie ierobežojumi attaisnojās.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktori Andreu Amonu iztaujāja Luksemburgas sabiedriskā radio žurnāliste Daniela Vēbere.

Vispirms lūgums novērtēt vispārējo situāciju Eiropas Savienībā saistībā ar koronavīrusa inficēšanās rādītājiem. Ja aplūkojam Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publicētos datus, tad redzam, ka atsevišķās dalībvalstīs inficēšanās pieaug. Vai pastāv risks, ka Eiropas Savienība piedzīvos vīrusa uzliesmojuma otro vilni?

Andrea Amona: Mēs katru nedēļu publicējam jaunākos datus. Aizvadītajā nedēļā Eiropas Savienībā bija vidēji 11,6 koronavīrusa inficētie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tas ir ievērojami mazāk nekā pirms diviem mēnešiem.

Intervija ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktori Andreu AmonuLatvijas Radio

    Vienlaikus pastāv atšķirības starp dalībvalstīm. Atsevišķās valstīs inficēšanās rādītāji pieaug. Bet šim pieaugumam ir dažādi iemesli. Pirmkārt, valstis veic vairāk testu. Ja testē vairāk, tad arī iegūst vairāk pozitīvu atbilžu. Vēl viens iemesls ir biežāka vīrusa pārnešana valstu iekšienē. Trešais iemesls ir lokāli uzliesmojumi.

    To mēs redzam dažās valstīs, kur atbildīgās iestādes nosaka ierobežojumus tikai atsevišķiem reģioniem.

    Jūs pieminējāt testēšanas apmērus Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kādi ir jūsu ieteikumi attiecībā uz testēšanas stratēģiju?

    Mēs jau kopš paša sākuma rekomendējām, ka testi ir jāveic visām personām, kurām ir Covid-19 raksturīgie simptomi. Tomēr vairums valstu sākotnēji testēja tikai cilvēkus ar smagiem simptomiem vai tikai tos, kuri bija nonākuši slimnīcās.

    Mēs joprojām uzstājam, ka testēšanai ir jābūt plašākai.

    Runājot par testēšanas stratēģiju Eiropas Savienības dalībvalstīs, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami?

    Vairums valstu veic izmaiņas, bet joprojām ir daudz darāmā, lai panāktu, ka visas valstis rīkojas saskaņoti un testē vienādā apmērā. Tāpēc ir jāturpina diskusijas ar valstīm, lai saprastu, ar kādām grūtībām tās saskaras.

    Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs jūlija sākumā paziņoja, ka ceļošanas ierobežojumi nav efektīvs līdzeklis cīņā ar koronavīrusu. Vai jūs joprojām tā uzskatāt, ņemot vērā pašreizējo situāciju Eiropas Savienībā un atšķirīgos inficēšanās rādītājus dalībvalstīs?

    No epidemioloģiskā viedokļa ir skaidrs, ka vīruss ir visur. Nav nevienas valsts, kura būtu brīva no vīrusa.

    Pašlaik daudz svarīgāk ir tas, kā cilvēki uzvedas, nevis tas, vai robežas ir vaļā vai ciet.

    Ir ļoti būtiski, lai cilvēki zinātu, ka ir jāievēro distance, regulāri jāmazgā rokas un jālieto sejas aizsargmaska.

    Tas joprojām ir ļoti, ļoti svarīgi, bet cilvēki to dažkārt aizmirst.

    Robežu slēgšana bija plaši apspriests jautājums Luksemburgā, jo tai apkārt esošās valstis slēdza savas robežas. Protams, tas ir politisks lēmums, kam nav nekāda sakara ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, taču Eiropas Komisija uzsvēra, ka tas bijis balstīts uz zinātnieku ieteikumiem. Vai zinātnieki patiešām ieteica slēgt robežas? Un vai Eiropas Komisija jums ieteica publiski nekomentēt šo jautājumu?

    Man nav zināms, vai zinātnieki deva šādu padomu. Mēs esam neatkarīga institūcija, tāpēc mums nav nekādu komunikācijas ierobežojumu.

    Viens no jautājumiem saistīts ar mācību gada atsākšanos. Piemēram, Luksemburgā tas notiks septembrī. Šeit daudz tiek diskutēts par to, kā tam vajadzētu notikt. Vai jums ir ieteikumi, kā skolām rīkoties?

    Mēs strādājam pie tehniska ziņojuma par skolām, to publicēs tuvākajās nedēļās. Es nezinu, kas tur būs rakstīts, bet mēs to izstrādājam un publiskosim augusta sākumā.

    Ne tikai Luksemburgā valda sajūta, ka par spīti inficēšanās pieaugumam cilvēki nav gatavi vēlreiz sadzīvot ar stingriem pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumiem. Jūsuprāt, tādi vēl var būt nepieciešami?

    Domāju, ka visi centīsies no tā izvairīties. Mēs uzskatām, ka ļoti svarīga ir testēšana un laicīga ziņošana par testu rezultātiem, lai pēc iespējas ātrāk varētu atklāt inficēšanās pieaugumu un ieviest pretpasākumus, kuri nebūtu pārāk drakoniski.

    Izšķiroši svarīgi, lai tagad, kad vairums ierobežojumu ir atcelti, turpinātos sabiedrības informēšana.

    Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņiem joprojām ir jābūt piesardzīgiem un no viņu uzvedības lielā mērā ir atkarīgs, vai pieaugs saslimstība.

    Jūsuprāt, ierobežojumi Eiropas Savienības dalībvalstīs ir bijuši efektīvi un jēgpilni?

    Ierobežojumi bija ļoti drakoniski, bet tagad, pēc to mīkstināšanas, salīdzinot ar aprīļa sākumu, inficēšanās gadījumu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 80%. Tāpēc es uzskatu, ka šie pasākumi [tobrīd] bija efektīvi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti