Šveices valdība trešdien paziņoja, ka pilnībā pārtrauc sarunas ar ES par jaunu divpusējās sadarbības vienošanos, kam vajadzēja aizstāt vairāk nekā 120 dažādus līgumus, kas pašlaik regulē abu pušu attiecības. Tas nozīmē beigas ilgstošam sarunu procesam, kas sākās 2014. gadā.
Šveiciešiem bažas par lētā darbaspēka pieplūdumu
Šveices valdība paskaidroja, ka lēmums ir saistīts ar nespēju panākt šveiciešiem izdevīgu risinājumu trijos jautājumos: par šveiciešu atalgojuma aizsardzību, noteikumiem, kas regulē valsts palīdzību atsevišķām nozarēm, kā arī ES pilsoņu pieeju Šveices sociālajiem pabalstiem.
Šveice raizējas, ka lētā darbaspēka ieplūšana no ES dalībvalstīm samazinātu vidējo atalgojumu valstī. Šveicē vidējā alga pirms nodokļiem ir ap 6500 franku (gandrīz 6000 eiro) mēnesī.
Bernei nebija pieņemama arī Briseles prasība nodrošināt Šveicē strādājošajiem ES pilsoņiem tādus pašus sociālos labumus kā Šveices pilsoņiem.
Savukārt ES uzstāj, ka jebkādam divpusējam visaptverošās sadarbības līgumam ir jāaizsargā ES pilsoņu tiesības brīvi ieceļot Šveicē, lai tur dzīvotu un strādātu. Tas pats attiektos arī uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas dzīvot un strādāt ES. Šveicē pašlaik dzīvo aptuvrni 1,4 miljoni ES valstu pilsoņu, vēsta BBC.
Vienošanās ''uz nāves gultas''
Jau iepriekš Šveices medijos bija izskanējis viedoklis, ka ilgi apspriestā visaptverošā sadarbības vienošanās ar ES “atrodas uz nāves gultas”.
Šveices prezidents Gijs Parmelēns aprīļa beigās Briselē tikās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, tomēr sarunu laikā abas puses nespēja atrisināt domstarpības.
Neraugoties uz lēmumu izstāties no sarunām par visaptverošo sadarbības vienošanos, Šveices valdība uzstāj, ka tā joprojām ir uzticama Eiropas Savienības partnere.
Valsts prezidents Parmelēns sacīja, ka ir iespējams atvērt jaunu nodaļu Šveices un ES attiecībās, kas būtu balstītas uz līdzšinējiem divpusējās sadarbības līgumiem.
Rosinās ieguldīt naudu Kohēzijas fondā
Berne ierosinājusi Briselei uzsākt politisku dialogu, lai vienotos par kopīgajām prioritātēm nākotnē, kā arī turpināt sarunas par jauniem sadarbības līgumiem dažādās jomās.
Šveices valdība ir apņēmusies pārliecināt valsts parlamentu visdrīzākajā laikā atbalstīt viena miljarda franku jeb 900 miljonu eiro iemaksu ES Kohēzijas fondā, tādējādi apliecinot vēlmi arī turpmāk cieši sadarboties ar ES, vēsta portāls “Swissinfo.ch”.
EK izteica nožēlu par Šveices valdības lēmumu izstāties no sarunām par visaptverošo sadarbības vienošanos ar ES. Komisija norāda, ka bez šādas vienošanās nebūs iespējams modernizēt divpusējās attiecības. Pašreiz spēkā esošie divpusējās sadarbības līgumi esot neelastīgi, tāpēc tikšot rūpīgi analizēta Šveices valdības lēmuma ietekme uz turpmākajām attiecībām.
Būs apgrūtināts eksports
ES amatpersonas norādījušas uz to, ka divpusējās sadarbības līgumi ir terminēti, tāpēc Šveices pieeja ES vienotajam tirgum ar laiku varētu sašaurināties.
Tas jau faktiski notiek, jo trešdien beidzās termiņš Šveices un ES līgumam par medicīnisko iekārtu standartiem. Līdz ar to Šveices medicīnas aparatūras ražotāji ir zaudējuši privilēģiju netraucēti eksportēt savus produktus uz ES vienoto tirgu.
Organizācijas “Swiss MedTech”, kas pārstāv Šveices medicīnisko iekārtu ražotājus, lēš, ka šogad tas nozarei izmaksās 114 miljonus franku (104 miljonus eiro), bet pēc tam ik gadu vismaz 75 miljonus franku.
Eiropas Savienība ir Šveices lielākais tirdzniecības partneris. 2020. gadā Šveice uz ES dalībvalstīm eksportēja preces un pakalpojumus 160 miljardu eiro vērtībā.
