Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

«Islāma valsts» līgava lūdz britu apžēlošanu

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Vides komisārs: krīzēm Eiropa vēl nav gatava

Eiropas Savienības vides komisārs: Vēl neesam gatavi klimata pārmaiņām

“Mēs joprojām neesam izveidojuši aizsardzību pret postošajām pārmaiņām, pilnībā neesam tām gatavi, un tas ir pats satraucošākais,” intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” atzīst Eiropas Savienības vides komisārs Virgīnijs Sinkēvičs.

Ar komisāru, kurš darbam Eiropas Komisijā tika izvirzīts no mūsu kaimiņvalsts Lietuvas, sarunājās LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.

Virgīnijs Sinkēvičs: Visās dzīves jomās ir ļoti svarīgi palūkoties zinātnes datos. Augustā nāca klajā izcils ANO klimata ziņojums, kas skaidri parādīja karstuma viļņu, temperatūras kāpuma un citu ekstremālu laikapstākļu saikni ar klimata izmaiņām.

Nesen es pats biju vienā no meža ugunsgrēku vietām Francijā, un to bija patiešām drausmīgi redzēt.

Protams, ne visu var tieši saistīt ar klimata izmaiņām, bet lielākoties saikne ir skaidra, un pats satraucošākais ir tas, ka tas viss tikai palielināsies, bet mēs joprojām neesam izveidojuši aizsardzību un neesam tam gatavi.

Ina Strazdiņa: Ko šīs situācijas uzlabošanai var darīt Eiropas Komisija?

Lielākā atbilde jau tika sniegta pirms kāda laika – tā sauktā Eiropas Savienības Zaļā vienošanās, kas faktiski ir neredzēti lieli pūliņi cīņā ar klimata izmaiņām. Tagad ieviešam šo plānu, esam ceļā uz kaitīgo izmešu samazināšanu par 55 procentiem līdz 2030. gadam, un tad līdz 2050. gadam sasniegt pilnīgi tīru enerģiju.

Ļoti svarīgi, ka mēs strādājam arī ar bioloģisko dažādību, ekosistēmu atjaunošanu. Daudziem cilvēkiem, runājot par klimata izmaiņām, patīk piesaukt atjaunojamo enerģiju, kas, protams, ir daļa no risinājuma, vai elektriskās automašīnas, bet mums nevajadzētu aizmirst arī par jūrām, okeāniem, mežiem, augsni, ekosistēmām, kas daudzus gadus cīnījušās ar šiem kaitīgajiem izmešiem un darījušas to izcili. Tagad mums jāparūpējas par to saglabāšanu.

Vai jūs varētu minēt konkrētus piemērus?

Viens no lielajiem jautājumiem ir, kā mēs izturamies pret saviem ūdeņiem. Eiropai joprojām ir pārzvejas problēmas, dažas zvejošanas tehnikas bojā jūras gultni, kas neļauj ekosistēmai atbilstoši funkcionēt. Arī mežos – mums ir palielinājušās kailcirtes visā ES, kas bojā arī augsni un mežu saglabāšanu.

Problēmu ir ārkārtīgi daudz, un to risināšana paņems laiku. Un, protams, mēs nedrīkstam aizmirst arī sociāli ekonomisko aspektu, jo tas viss cilvēkus ietekmēs ļoti tieši, tādēļ ir svarīgi, ka sabiedrība atbalsta šos risinājumus.

Tāpēc mēs mēģinām visus ierobežojumus savienot ar dažādiem palīdzības fondiem, kuros katras valsts valdība, protams, var sniegt arī savu daļu. Šis zaļais ceļš, zaļā pāreja ir iespējama tikai tad, ja visi ir vienoti un atbalstoši.

Cik zaļas šajā kontekstā ir Baltijas valstis?

Mums ir savi izaicinājumi, tapāt kā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ir noteiktas jomas, kurās mums ir vajadzīgi risinājumi, piemēram, autoparka atjaunošana.

Mums ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, taču daudziem cilvēkiem tā nav viņu izvēle. Proti, viņi nevar šodien aiziet un nopirkt jaunu automašīnu, viņiem gluži vienkārši tam nav naudas.

Tāpēc ir jāatrod pielāgots risinājums. Jāsāk ar pilsētu transportu, tam ir jākļūst ''zaļākam'', nekā tas ir tagad. Ir tiešām daudz darāmā, tai skaitā, lai sabiedrībai izskaidrotu, kas tās ir par izmaiņām, un, protams, lai ir pārdomāti un pielāgoti risinājumi.

Kāds šobrīd ir Baltijas jūras stāvoklis?

Mums joprojām ir problēmas ar piesārņojumu, īpaši, kas rodas no rūpniecības un no lauksaimniecībā izmantojamās ķīmijas. Mums nav jābūt ilūzijām, domājot – ja es dzīvoju tālu no jūras, tad piesārņojums mani nesasniegs. Protams, ka sasniegs – ar gruntsūdeņiem, upēm, kas satek mūsu Baltijas jūrā.

Ir arī ģeogrāfiski nosacījumi – Baltijas jūra daudzus gadus nevarēja izšķirties, vai tā būs jūra vai ezers. Tā ir jūra, bet ar ļoti šauru izeju uz pasaules okeāniem, līdz ar to ir vajadzīgs ilgāks laiks ūdens apmaiņai. Līdz ar to viss piesārņojums, kas iekļūst Baltijas jūrā, tur paliek ilgu laiku.

Tādējādi veidojas mirušās zonas, kurās krājas aļģes, kas patērē skābekli, neatstājot to citiem, un diemžēl šīs zonas pieaug. Un vēl ir arī pārzveja, kam būs jāatrod risinājums, lai neatstātu zvejniekus bez darba.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt