Tirdzniecība un drošība, Krievija un Ķīna – tie ir vārdi, kas dominē Eiropas Savienības un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) sanāksmē Briselē. Ne visas Dienvidaustrumāzijas valstis ir gatavas atklāti nosodīt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
Piemēram, Singapūra atbalsta rietumvalstu sankcijas pret Krieviju, bet Vjetnama, Laosa un Taizeme nesenajā ANO balsojumā ir atturējušās.
Tomēr Nīderlandes premjers Marks Rute sacīja, ka tieši tādēļ Eiropai ir jāturpina mēģināt pārliecināt valstis skaidri nosodīt Krievijas rīcību.
"Mēs esam lielākais tirgus pasaulē. Mēs esam lielāki nekā Ķīna vai ASV. Mēs esam veiksmīgākais tirdzniecības bloks pasaules vēsturē.
Tādēļ mēs vēlamies būt par spēlētāju, nevis spēles laukumu. Tas ir būtiski, jo mēs runājam par pasaules piegāžu ķēdēm," uzsvēra Rute.
"Mēs runājam arī par izaugsmes potenciālu, ko pašreizējo augsto enerģijas cenu laikā ir jo svarīgāk atrast. Šī sadarbība palīdz mums visiem arī kontekstā ar Krievijas karu pret Ukrainu. Te mēs ceram pārliecināt pēc iespējas vairāk Dienvidaustrumāzijas reģiona valstu nosodīt šo karu."
Eiropa Savienība ir trešais lielākais tirdzniecības partneris 10 Dienvidaustrumāzijas asociācijas valstīm. Šis reģions ir ekonomiski nozīmīgs arī Eiropai, jo tajā strauji attīstās ekonomika un ir izejvielas, kas būs nepieciešamas zaļās un digitālās transformācijas nodrošināšanai.
Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa sacīja, ka Eiropai ir svarīgi ieguldīt savienojamības nodrošināšanā, jo citādi saziņas kanālus savā kontrolē var pārņemt kāds cits.
"Piemēram, Igaunijas uzņēmumi Filipīnās īsteno dažādus viedo pilsētu savienojamības projektus. Savienojamība ir ļoti būtisks jautājums Filipīnās, jo šajā valstī ir aptuveni 7000 salu. Tādēļ rodas jautājums, kurš ieguldīs šo savienojumu izveidē laikā, kad mūsu pasaule kļūst arvien vairāk savstarpēji savienota," norāda Kallasa.
"Es nedomāju, ka mums vajadzētu virzīties prom no globalizācijas. Bet mums ir jāatrod veids, kā sadarboties ar līdzīgi domājošām valstīm, jo savienojumus var izmantot arī kā ieroci."
Ne mazāk svarīgs jautājums ir arī Ķīnas uzstājīgā politika un saspīlējumi Dienvidķīnas jūrā. Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels atgādināja par šīs pasaulē lielākās jūras stratēģisko nozīmi.
"Pašlaik trešdaļa no visa pasaules jūras tirdzniecības apjoma iet caur Dienvidķīnas jūru. Mums tā ir tikpat svarīga kā aorta. Ir ļoti svarīgi, lai navigācija šajā jūrā paliek brīva un droša. Mūsdienu ģeopolitikas arēnā ir ne tikai vēstījumu, bet arī piedāvājumu cīņa. Tādēļ mums ir jāpiedāvā vairāk."
Eiropas Savienība plāno investēt reģionā aptuveni 10 miljardus eiro, lai attīstītu tā infrastruktūru. Šādi Brisele cer atsvērt apjomīgus Ķīnas ieguldījumus un palielināt savu nozīmi. Tomēr kritiķi saka, ka ar šo summu esot krietni par maz.
