Samits notiek laikā, kad vairāku valstu līderi aicinājuši Ķīnu izmantot savu ietekmi, lai apturētu karu Ukrainā. Izskanējuši arī brīdinājumi Ķīnai neiesaistīties karā Ukrainā, sniedzot palīdzību Krievijai.
ĪSUMĀ
- Eiropas Savienības un Ķīnas attiecības šobrīd sarežģītas; samita centrālais jautājums – karš Ukrainā
- Eiropas Komisijas uzturēs savu politiku attiecību veidošanai ar Ķīnu, nevis kopēs Vašingtonu
- Samitā apspriedīs arī divpusējo attiecību stāvokli un kopīgu interešu jomas
Eiropas Savienības un Ķīnas attiecības šobrīd sarežģītas; samita centrālais jautājums – karš Ukrainā
Eiropas Savienības un Ķīnas attiecības pēdējo gadu laikā nebūt nav bijušas gludas. Vēl marta sākumā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis sacīja, ka Eiropas Savienība apzinās to, ka tā ir sarežģītā attiecību fāzē ar Ķīnu.
Dombrovskis norādīja uz investīciju līgumu, kas noslēgts ar Ķīnu un ir iesaldēts saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Pēc tam Pekina noteica sankcijas dažiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Nesaskaņas radījis arī strīds starp Ķīnu un Lietuvu pēc tam, kad Latvijas kaimiņi ļāva Taivānai atvērt de facto vēstniecību Viļņā.
Esot skaidrs, ka daži no šiem jautājumiem ir jārisina visaugstākajā politiskajā līmenī, lai redzētu, cik lielā mērā puses var saskaņot un uzlabot sadarbību, izteicās Dombrovskis.
Samitā no Eiropas Savienības puses piedalīsies Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. No rīta paredzētas sarunas ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu, bet pēcpusdienā – ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Kā amerikāņu telekanālam CNBC norādījusi kāda anonīma Eiropas Savienības amatpersona, samita iznākums sākotnēji bija plānots, lai paziņotu par dažām nelielām iniciatīvām. Tomēr situācija ir mainījusies.
Galvenā uzmanība samitā tiks pievērsta karam Ukrainā, starptautiskās sabiedrības iesaistei Ukrainas atbalstīšanā, Krievijas agresijas izraisītajai dramatiskajai humānajai krīzei,
tās destabilizējošajam raksturam attiecībā uz starptautisko kārtību un ar to saistītajai globālajai ietekmei.
Ķīna, lai gan sniegusi Ukrainai humāno palīdzību, pašlaik izvēlējusies nenostāties nevienā pusē. Tā arī nav noteikusi sankcijas Krievijai un nav nosodījusi Krievijas invāziju. Eksperti min, ka Ķīna šo situāciju mēģina izmantot sev izdevīgā veidā, lai tā galvenokārt būtu ieguvēja ilgtermiņā.
Eiropas Komisija uzturēs savu politiku attiecību veidošanai ar Ķīnu, nevis kopēs Vašingtonu
Kā norādījuši analītiķi, samits bija paredzēts kā iespēja veidot jaunu pamatu sadarbībai. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā un Ķīnas atteikšanās nosodīt Maskavas uzbrukumu ir būtiski mazinājusi Eiropas cerības uz attiecību atiestatīšanu.
Neesot arī gaidāms, ka samita noslēgumā būs kopīgs paziņojums. Kā amerikāņu telekanālam CNBC sacīja kāda Eiropas Savienības amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma, samita mērķis ir “savā veidā nodrošināt Ķīnas neitralitāti, lai tā nepalīdzētu Krievijai”.
Un jau ilgāku laiku vairāku valstu vadītāji ir aicinājuši Ķīnu izmantot tās ietekmi, lai apturētu karu Ukrainā, un brīdinājuši Pekinu neiesaistīties karā, sniedzot palīdzību Krievijai.
Kā vēsta aģentūra “Bloomberg”, Eiropas Savienības diplomāti gan norādījuši, ka
Eiropas Savienība nevēlas savu ziņu Pekinai pasniegt asi, kā draudus, un bloks vēlas uzturēt pats savu politiku attiecību veidošanai ar Ķīnu, nevis kopēt Vašingtonu.
Tikmēr Eiropas Komisijas pārstāvis Eriks Māmers bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu par to, kādu vēsti Eiropas Savienība samitā nodos Ķīnai.
“Es domāju, ka būs jāpagaida līdz samitam un tad mēs pateiksim, kāda ir mūsu ziņa Ķīnai par situāciju Ukrainā. Bet principi attiecībā uz Ukrainu ir ļoti skaidri. Ukraina ir suverēna valsts, un tā ir pakļauta brutālai invāzijai, un starptautiskā sabiedrība ar spēcīgu vairākumu ANO ir paudusi savu noraidījumu šai invāzijai,” skaidroja Eriks Māmers.
Māmers uzsvēra – Eiropas Komisija uzskata, ka visām ANO valstīm ir pienākums strādāt, lai apturētu šo konfliktu un liktu Putina vienībām atkāpties un cienīt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.
“Šī ziņa, es domāju, ir adresēta ne tikai Ķīnai, bet visām pasaules valstīm, kas atbalsta ANO principus,” teica Māmers.
Kāda cita bloka amatpersona norādījusi, ka samits ir noteicošs brīdis Eiropas Savienības un Ķīnas attiecībām, un, ja Ķīna nostāsies blakus Krievijai, tas acīmredzami ļoti negatīvi ietekmēs attiecības ar Eiropas Savienību.
Eiropas Parlamenta Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Bernts Lange sacījis, ka, gadījumā, ja Ķīna izvēlētos nostāties Krievijas pusē, tad Ķīnai būs jāmaksā ārkārtīgi augsta ekonomiskā cena. Un izskan aicinājumi šādā gadījumā noteikt pret Ķīnu sankcijas.
Samitā apspriedīs arī divpusējo attiecību stāvokli un kopīgu interešu jomas
Taču Ukraina noteikti nebūs vienīgais diskusiju temats. Sagaidāms, ka līderi samitā apspriedīs arī divpusējo attiecību stāvokli un kopīgu interešu jomas, piemēram, klimata pārmaiņas, biodaudzveidību un veselību, kā arī veidus līdzsvarotākai un vairāk uz abpusējību vērstai tirdzniecības attiecību nodrošināšanai.
“Gaidāmais Eiropas Savienības–Ķīnas samits būs iespēja veicināt Eiropas Savienības intereses, un šajā kontekstā, protams, ka Ukraina būs liels diskusiju temats, taču tas neizslēdz to, ka samits ļauj abām pusēm īstenot diskusijas arī divpusējos jautājumos,” norādīja Eiropas Komisijas pārstāve Nabila Masrali.
Tāpat norādīts, ka Eiropas Savienība izmantos iespēju uzsvērt nepieciešamību uzturēt noteikumos balstītu starptautisko kārtību un ievērot universālas vērtības. Eiropas Savienība arī aicinās atsākt abu pušu cilvēktiesību dialogu pēc būtības.
