Šis lēmums ļauj apturēt Eiropas Savienības fondu izmaksu valstīm, kur pastāv problēmas ar tiesiskuma ievērošanu un līdz ar to ir apdraudēts pienācīgs naudas izlietojums. Eiropas Parlamenta politiķi mudina pēc iespējas ātrāk ķerties pie šī mehānisma pielietošanas.
Vairākās Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs jau ilgstoši valda satraukums, ka atsevišķu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu politiķi izmanto Eiropas Savienības naudu, ko pārsvarā sarūpē turīgākās dalībvalstis, lai veidotu autoritāru režīmu, kas ir pretrunā ar Eiropas pamatvērtībām.
2020. gada novembrī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) vienojās par mehānismu, kas saista ES fondu līdzekļu piešķiršanu ar likuma varas ievērošanu.
Tomēr pret šo mehānismu kategoriski iebilda Ungārija un Polija, kas vērsās EST, apgalvojot, ka tam trūkst pienācīga juridiskā pamatojuma.
Kā nolēma EST, mehānisms "ir domāts savienības budžeta pasargāšanai no sekām, kādas rodas likuma varas principu pārkāpšanas rezultātā", un tādējādi to atļauj ES līgumi.
EST norādīja, tā kā ES dalībvalstis piekritušas ievērot "bloka kopējās vērtības, tādas kā likuma vara un solidaritāte", ES "ir jābūt spējīgai aizsargāt šīs vērtības".
ES budžets, kas 2021.–2027. gadam ir divi triljoni eiro, "ir viens no principiālajiem instrumentiem, lai ES solidaritātei piešķirtu praktiskus rezultātus", pavēstīja tiesa.
Polija tiesas lēmumu nodēvēja par "uzbrukumu mūsu suverenitātei", savukārt Ungārija to raksturoja kā "politiski motivētu".
ES dalībvalstu līderi 2020. gada budžeta sarunās vienojās, ka mehānisms tiks izmantots tikai tad, ja savu lēmumu būs pieņēmusi EST. Ar šādu piekāpšanos Varšava un Budapešta tika pārliecinātas nebloķēt svarīgus lēmumus par ES budžetu.
Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka Polija un Ungārija vairs neatbilst ES pamata standartiem, jo Polijas tiesu vara vairs nav neatkarīga un Ungārijā liela daļa no ES naudas, kas tiek izmantota publiskiem iepirkumiem, nonāk pie piegādātājiem, kas saistīti ar valdošo partiju "Fidesz". Abos gadījumos iespējams, ka ES līdzekļi tiek izmantoti neatbilstoši.
EK jau ir iesaldējusi miljardiem eiro no Budapeštai un Varšavai paredzētajām summām ES palīdzības programmā ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19.
ES budžeta komisārs Johanness Hāns janvārī paziņoja, ka EK varētu ierosināt iesaldēt ES struktūrfondus Ungārijai un Polijai pirms Ungārijas parlamenta vēlēšanām 3. aprīlī.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pavēstīja, ka EK "rīkosies apņēmīgi", lai sodītu par likuma varas pārkāpumiem.
I welcome @EUCourtPress confirmation of the legality of the conditionality regulation.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) February 16, 2022
The Commission will defend the Union’s budget against breaches of the principles of the rule of law.
We will act with determination.https://t.co/MduLesefJQ pic.twitter.com/gTB34hBfFp
"Komisija aizsargās savienības budžetu pret likuma varas principu pārkāpumiem," tviterī pavēstīja Leiena.
EK tuvākajās nedēļās pieņems jaunas vadlīnijas, lai skaidri noteiktu, kā mehānisms ES fondu līdzekļu nepiešķiršanai strādās praksē, norādīja Leiena. Viņa piebilda, ka EK izvērtē konkrētu gadījumus, uz kuriem attiecas jaunais mehānisms.
Eiropas Parlamenta deputāts no Zaļo grupas Daniels Freinds domā, ka ar to ir par maz.
"Nav iespējams ar atpakaļejošu spēku labot tādus pārinodarījumus kā tiesnešu atlaišanu no darba vai viņu pārcelšanu uz pilnīgi citu valsts reģionu, vai arī to, ka nevalstiskās organizācijas pretēji noteikumiem nesaņem līdzekļus un ir spiestas bankrotēt," norāda Freinds.
"Daudzus pārkāpumus nav iespējams labot ar atpakaļejošu spēku. Tādēļ nepietiek vien ar to, ka komisija saka, ka neviens gadījums netiek palaists garām un visi tiesiskuma pārkāpumi tiek fiksēti.
Šī mehānisma būtība ir likt valdībām atgriezties pie reformu īstenošanas un atsākt pienācīgu cīņu ar korupciju."
Kuluāros izskan runas, ka Eiropas Komisija vēlas nogaidīt, kamēr Ungārijā paiet aprīļa sākumā gaidāmās parlamenta vēlēšanas, lai šo jautājumu nevarētu izmantot priekšvēlēšanu kampaņas laikā.
Ungārijas tieslietu ministre Judīte Varga paziņojusi, ka tiesas spriedums esot saistīts ar mēģinājumiem piespiest Ungāriju mainīt tās konservatīvo attieksmi pret ģimenēm un tas esot kārtējais pierādījums ļaunprātīgai Briseles varas izmantošanai.
Ungārijas opozīcijas politiķe un Eiropas Parlamenta deputāte Katalīna Če sacīja, ka tieslietu ministres vārdi skan kā no paralēlās realitātes.
"Esmu ungāru politiķe. Es satieku Ungārijas pilsoņus katru dienu. Kad viņiem saku, ka strādāju Eiropas Savienībā, tad daudzi man vaicā: "Vai tad jūsu kolēģi neapzinās, kādas problēmas pie mums pastāv? Vai tad viņi neredz milzīgu korupciju, tiesiskuma graušanu, varas patvaļu, ko īsteno pašreizējās valdība? Vai viņiem tas nerūp?” Man ar katru dienu kļūst arvien grūtāk izskaidrot, ko ar to dara Eiropas Komisija.
Tādēļ ceru, ka Eiropas Komisija beidzot sāks darīt to, ko no tās sagaida proeiropeiskie Ungārijas pilsoņi, un nostāsies viņu pusē.”
Arī Polijas premjers Mateušs Moraveckis nodēvējis šo spriedumu par ļoti satraucošu un bīstamu. Turpretī Vācijas, Francijas, Beļģijas un Nīderlandes valdošie politiķi ir izteikuši gandarījumu par tiesas lēmumu. Daudzi no viņiem to nodēvēja par būtisku soli uz priekšu.
