Jaunajā sankciju paketē iekļautas gandrīz 200 papildu personas un organizācijas, tostarp Krievijas bruņotie spēki, kā arī atsevišķi virsnieki un aizsardzības rūpniecības uzņēmumi, Valsts domes un Federācijas padomes locekļi, ministri, gubernatori un politiskās partijas un sankcijas.
Klāt nākušas vēl trīs Krievijas bankas un četri Krievijas TV kanāli. Apraides licences apturēs "NTV"/"NTV Mir", "Rossija 1", "REN TV" un "Pervij Kanal".
Šī sankciju kārta skars arī Krievijas kalnrūpniecības nozari, tostarp aizliedzot tajā investēt.
Šī ir pirmā reize, kad Brisele tieši vērsusies pret Krievijas metālu nozari, jo līdz šim baidījās par iespējamo ietekmi uz globālajām piegādes ķēdēm, jo no Krievijas nāk visai pasaulei svarīgi metāli, piemēram, titāns un pallādijis.
Sankciju mērķis ir vērsties pret Krievijas militāro un rūpniecisko kompleksu, neļaut palielināt rūpnieciskās ražošanas jaudas.
"Mēs arī vēlamies ieviest jaunus eksporta ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz divējāda lietojuma precēm. Tie ietver, piemēram, galvenās ķīmiskās vielas vai nervus paralizējošās vielas, elektroniku, informācijas tehnoloģiju komponentus. Visu, ko varētu izmantot krievu kara mašīna," norāda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
"Financial Times" ziņo, ka kopumā ES ir aizliegusi preces, kas veido aptuveni 30% no tās pirmskara eksporta uz Krieviju, kas gadā bija ap 100 miljardiem eiro.
ES dalībvalstu vēstnieki pašlaik apspriež jauno sankciju sarakstu, lai tās pieņemtu šonedēļ vai nākamās nedēļas sākumā. Priekšlikumi ir jāatbalsta visām ES dalībvalstīm.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
