Aptuveni 200 miljoni eiro un cita veida palīdzība robežu patrulēšanā jau tuvākajā laikā no Eiropas Savienības tiks piešķirta Lībijai. Itālija ir noslēgusi īpašu vienošanos par sadarbību ar šīs valsts nacionālās vienotības valdību un koordinēs šo procesu. Statistika liecina, ka tā dēvētais Centrālās Vidusjūras ceļš šobrīd ir galvenais veids, kā vairums imigrantu nelegāli nokļūst Eiropā. Un no 180 000 iebraucēju, kuri pērn bija laivās ieradušies Itālijā, 90% izbrauca no Lībijas.
Tomēr Maltas premjers Džozefs Muskats, kurš bija šī samita namatēvs, neslēpj, ka vienošanās ar Lībiju nav ideāla, jo tās valdība nespēj kontrolēt visu valsts teritoriju.
"Tikai šodien vien 12 laivas pameta Lībijas krastus. Pirms divām dienām Itālijas militārās flotes kuģi izglāba 1400 cilvēku. Un tas ir tikai februāris. Tādēļ mums ir jāuztur spiediens uz viņiem," pauda Muskats.
Arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks ir kritizējis līgumu ar Lībiju par to, ka tajā nav atrunāta cilvēktiesību ievērošana. Ir zināms, ka iebraucēji šajā Ziemeļāfrikas valstī tiek turēti necilvēcīgos apstākļos. Tādēļ Eiropai būtu jādara vairāk, lai tur tiktu izveidotas pienācīgas bēgļu nometnes.
Savukārt Latvijas premjers Māris Kučinskis sarunā Latvijas Radio pasvītroja arī nepieciešamību vairāk palīdzēt tām Āfrikas valstīm, no kurām imigranti nāk, jo Lībija ir tikai tranzītzeme.
Otra Maltas sanāksmes daļa bija veltīta Eiropas nākotnei un draudiem tās pastāvēšanai.
Pirms tikšanās Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks izplatīja skaudru vēstuli, kurā viņš runāja gan par pieaugošo populismu un ksenofobiju, gan par islāma teroristiem, Krieviju, Ķīnu un arī izmaiņām Vašingtonā. Tomēr pēc sēdes Tusks savu retoriku nedaudz mīkstināja.
"Vienīgais patiesais drauds ir tas, ka mēs varam nebūt pietiekami vienoti iepretim izaicinājumiem, kas mūs sagaida. Jaunā ģeopolitiskā situācija mums šobrīd ir izaicinājums. Bet tā var kļūt par draudu, ja mēs nebūsim pietiekami vienoti, drosmīgi un konsekventi," teica Tusks.
Eiropadomes priekšsēdētājs arī atzina, ka Maltas samitā viņam esot piešķirta jauna iesauka “mūsu Donalds” pretstatā jaunajam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Eiropadomes vadītājs to uztvēra kā zināmu vienotības zīmi.
Arī Kučinskis gaisotni pie līderu galda raksturoja pozitīvi, sakot, ka pēdējā laika problēmas ir satuvinājušas Eiropas valstis.
"Tad, kad ir kaut kādas problēmas, tad parādās pavisam citas vērtības, kuras mēs varam visvairāk novērtēt – kas ir brīvība, kas ir iespējas, jo mēs zinām, kā var būt savādāk," paskaidroja Kučinskis.
Premjers arī piebilda, ka diskusijas par dramatiskām izmaiņām Eiropas Savienības uzbūvē šobrīd ir pieklusušas. Tā vietā visi koncentrējas uz esošās sistēmas uzlabošanu. "Ja kāds grib kaut ko revidēt ļoti, arī tie virsraksti ir pazuduši, jo visi saprot, ka, piemēram, attaisot kaut kādu līgumu, var sākt notikt lielā revīzija un mēs varam ieraudzīt kaut ko pavisam sliktu," sacīja Latvijas premjers.
Plānots, ka marta beigās, kad Itālijas galvaspilsētā tiks atzīmēta Romas līguma parakstīšanas 60. jubileja, dalībvalstu līderi nāks klajā ar deklarāciju par turpmāko bloka attīstību.
