Kamēr Slovēnijas premjers otrdien uzrunāja Eiropas parlamentāriešus Strasbūrā, pie Eiroparlamenta pulcējās protestētāji. Ar Slovēnijā jau ierastajām zolēm, kas simbolizē pandēmijas laikā aizliegtās protesta demonstrācijas.
Tas bija atspulgs no daudzskaitlīgajām demonstrācijām, kas maija beigās notika Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā.
Demonstranti prasīja premjera Janšas atkāpšanos un jaunas vēlēšanas. Neapmierinātības pamatā – mediju ierobežošana, strādājošo tiesību ignorēšana.
Slovēnijas premjers Janša, kurš pats savulaik bijis žurnālists, arī Briselē izpelnās kritiskus vārdus. Un ne tikai tāpēc, ka Slovēnija vēl arvien nav deleģējusi savu pārstāvi jaunajai Eiropas Savienības prokuratūrai.
“Mūsu bažas ir labi zināmas, un jūs tās pieminējāt, premjerministr. Mēs uzskatām, ka Slovēnijai ir jānodrošina ziņu aģentūrai neatkarība un atbilstošs finansējums par sniegto sabiedrisko pakalpojumu. Tāpēc mēs sagaidām, ka tam tiks atrasti ātri risinājumi,” teica Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Pēc argumentu izvēles Janša tiek salīdzināts ar bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu. EK viceprezidents Franss Timmermanss pat atteicās fotografēties kopā ar Slovēnijas premjeru.
Janša noraida pārmetumus demokrātijas ierobežošanā.
“Esmu parakstījis Lisabonas līgumu, tāpēc zinu, kas tajā teikts. Es atbalstu tiesiskumu, tāpat kā to darīju toreiz. Bet ir arī citas, lielākas problēmas, piemēram, Baltkrievijā mirst 400 politieslodzītie, un viņi arī ir pelnījuši mūsu atbalstu,” uzsver Janša.
Tomēr eiroparlamentārieši savās runās nesaudzēja Slovēnijas premjeru.
“Janšas kungs, Eiropas Parlaments ir paudis nopietnas bažas par jūsu attieksmi pret šīm vērtībām. Tie nav pārpratumi, kā jūs to saucat. Uzbrukumi žurnālistiem un medijiem, spiediens uz tiesu varu un jūsu iejaukšanās prokurora izvirzīšanā nav pieļaujama,” spriež EP deputāte Sofija Inetfelda no Nīderlandes.
“Runājot par tiesiskumu, Janšas kungs, šķiet, ka jūs virzāties uz neliberālu demokrātu, un tas ir bīstami Eiropas vērtībām, ko jūsu prezidentūra sakās atbalstām. Apmelojošas kampaņas, mediji un pilsoniskās sabiedrības iebiedēšana, grēkāžu meklēšana – tā nav rīcība, ko gaidām no valdības Eiropā,” apgalvo EP deputāte Ska Kellere no Vācijas.
Daudzi deputāti mudināja Slovēnijas valdību darbos ievērot vērtības, ko tā sludina vārdos. Eiropas Parlamentu uzrunāja arī opozīcijā esošo Slovēnijas sociāldemokrātu vadītāja, deputāte Tanja Fajona. Viņa mudināja premjerministru Janšu atgriezt Slovēniju Eiropas kodolā, kur ir tās īstā vieta.
“Iedzīvotāju aptaujas dati skaidri parāda, ka vairums slovēņu neatbalsta ceļu, pa kuru ir sākusi iet mūsu valsts. Viņi neatbalsta necienīgu, arogantu un cinisku retoriku. Viņi neatbalsta līdzināšanos Ungārijas vai Polijas premjeram.
Viņi neatbalsta uzbrukumus plašsaziņas līdzekļiem un valsts iestādēm. Viņi neatbalsta patvaļīgu lēmumu pieņemšanu, nerēķinoties ar likumiem un konstitūciju. Viņi nepieļaus, ka mūsu sabiedrības raksturs tiktu šādi mainīts.”
Slovēnijas valdības sliktā slava Eiropā apgrūtina arī tās prezidentūras prioritāšu un darbu izpildi. Starp tiem svarīgākais ir Eiropas Savienības paplašināšanās Rietumbalkānos jeb konkrētāk – lai virzītos uz priekšu iestāšanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, ko bloķē Bulgārija.
