Pirms 17 gadiem ES līderi vienojās par nākamo paplašināšanās virzienu – Rietumbalkāni. Kopš tā laika no šī reģiona ES iestājusies tikai Slovēnija 2004. gadā un Horvātija 2013. gadā. Pārējām sešām Rietumbalkānu valstīm tas vēl nav izdevies. Melnkalne un Serbija ir sākušas iestāšanās sarunas. Albānija un Ziemeļmaķedonija arī to drīz darīs – zaļā gaisma tam tika dota šā gada martā, bet Kosova un Bosnija ir krietni iepalikušas.
"Ja skatāmies no ģeogrāfiskā aspekta – Eiropas Savienība šīs valstis pēc būtības ieskauj – tām nav citas vietas, kurp doties. Manuprāt, tās novērtē Eiropas Savienības politisko un ekonomisko atbalstu un daudzo infrastruktūras projektu finansēšanu," atzina Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs.
Šīs sešas Balkānu valstis ir ekonomiski un politiski atkarīgas no Briseles atbalsta. Tomēr to līderi dažreiz publiski kaunina Briseli, lai savāktu politiskos punktus mājās.
ES nākas konkurēt par ietekmi Balkānu reģionā ar Krieviju, Ķīnu un Turciju. Tai pašā laikā daudzi Eiropas politiķi nav entuziasma pilni par nabadzīgo un kara izpostīto valstu iestāšanos ES. Tāpēc šonedēļ virtuālajā ES un Rietumbalkānu samitā tika atjaunots Eiropas precību piedāvājums Balkāniem. Taču izskanēja arī brīdinājums reģiona valstīm – nepīties ar Ķīnu un Krieviju.
"Mēs esam saviem partneriem Rietumbalkānos piedāvājuši iniciatīvas, kas parasti ir pieejamas tikai dalībvalstīm. Piemēram, iespēju piedalīties kopējā iepirkuma procedūrā, lai iegādātos medicīnisko aprīkojumu – maskas un plaušu ventilatorus. Arī zaļo koridoru izveidošanā, lai palīdzētu preču kustībai pāri robežām. Tas parāda, ka Rietumbalkāni ir mūsu priviliģētie partneri un mēs atbalstām viņu centienus pievienoties," sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Samita deklarācijā arī uzsvērts, ka ES sešām Balkānu valstīm gatava palīdzēt ar 3,3 miljardiem eiro cīņā pret koronavīrusa krīzi – tie ir gan aizdevumi, gan dotācijas. Tas ir īpašs mājiens Serbijas prezidentam Aleksandram Vučičam, kurš sajūsminājies par Ķīnas atbalstu.
Rietumbalkānu valstu ceļš uz ES nav viegls. Francijas iebildumu dēļ sarunu sākšanai ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju izstrādāta jauna paplašināšanās metodoloģija, kas ļauj sarunās ieslēgt arī atpakaļgaitu, ja kandidātvalstis neīsteno demokrātiskas reformas.
Iestāšanos ES bremzē arī Kosovas un Serbijas konflikts. Serbija uzskata Kosovu par savas valsts daļu, bet Kosova ir pasludinājusi neatkarību.
Ne visas valstis gan to atzīst – tai skaitā arī Spānija, kas Kosovā redz bīstamu līdzību ar Katalonijas centieniem.
Lai atrisinātu konfliktu, abām piedāvāts apmainīties ar daļu teritorijas – Kosovas reģions, kurā dzīvo etniski serbi, tiktu Serbijai, bet etnisko albāņu apdzīvotā Serbijas daļa – Kosovai. Šādu ideju atbalsta arī ASV, bet Vācija baidās, kas tas varētu destabilizēt reģionu.
Šobrīd neviens gan neņemas prognozēt, kurā gadā ES varētu atkal paplašināties. Un arī likmes – kura valsts būs pirmā no šīm sešām – šobrīd ir pāragri likt.
