Eiropas Savienības galvenais diplomāts: Putina režīms katru dienu no mums saņem miljardu eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels uzrunā Eiropas Parlamentam atzinis, ka ES valstīm vajadzētu darīt vairāk, lai atbalstītu Ukrainu un vienlaikus samazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem.

“Mums jāpalīdz Ukrainai aizstāvēt sevi. Mēs esam nosūtījuši Ukrainai ieročus miljarda eiro vērtībā.

Tas varētu šķist daudz, bet mēs katru dienu samaksājam Putinam miljardu eiro par energoresursiem, ko viņš mums piegādā,” teica Borels.

ES galvenais diplomāts secina, ka kopš karadarbības sākuma 24. februārī Krievija no ES valstīm saņēmusi 35 miljardus eiro, ko Putins izmanto kara finansēšanai.

Eiropas Savienības valstis trešdien plāno apstiprināt kārtējo, jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju. Šoreiz sankcijas paredz aizliegt ogļu importu no Krievijas.

Sankcijas paredz aizliegt Krievijas kuģiem izmantot Eiropas Savienības valstu ostas, bet Krievijas un Baltkrievijas autopārvadātāji vairs nevarēs darboties Eiropas Savienības valstīs.

Eiropas Savienība aizliegs eksportēt uz Krieviju virkni preču, piemēram, pusvadītājus, dažādas mašīnas un transporta iekārtas.

ES valstis arīdzan aizliegs importēt no Krievijas virkni preču: sākot no koksnes un cementa, līdz pat jūras veltēm un alkoholiskiem dzērieniem.

Ukraina aicina ES valstis pilnībā pārtraukt arī Krievijas naftas un gāzes importu, taču pagaidām vairākas valstis, piemēram, Vācija, Austrija un Ungārija, nav gatavas atbalstīt tik radikālu lēmumu.

Šīs valstis uzskata, ka pilnīgs Krievijas naftas un gāzes importa aizliegums pašlaik nav reāls un sankcijām jābūt tādām, kas vairāk kaitē Krievijai, nevis pašām ES valstīm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsver, ka šīs nav pēdējās sankcijas pret Krieviju. Pašlaik tiek aizliegts ogļu imports, bet nākamais jautājums dienas kārtībā būs par Krievijas naftas importa aizliegumu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti