Bija iespēja sagatavoties
“Mēs šobrīd redzam, ka ir nopietnas nepilnības, nopietnas problēmas, ir zināma spēle starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, lai saprastu, kurš ir vainīgs. Bet mums vienmēr ir jāiedomājas situācija, kad katra dalībvalsts atsevišķi vestu sarunas ar lielajiem farmācijas uzņēmumiem par vakcīnu piegādi.
Un tad, protams, farmācijas uzņēmumiem ir daudz lielākas sviras, lai panāktu sev izdevīgākus nosacījumus – gan cenu, gan arī piegāžu ziņā,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Pasaules panorāma” norāda Kozlovs.
“Un tad nevienlīdzība, kas pastāv starp dalībvalstīm, būtu redzama vēl akūtāk.”
2008. un 2009. gadā Eiropas valstis jau piedzīvoja ļoti smagu situāciju, kas bija liels pārbaudījums ES dalībvalstu solidaritātei. Toreiz finanšu krīzes rezultātā daudzi uzņēmumi bija spiesti bankrotēt. “Lai arī tā laika situācija atšķiras no Covid krīzes, ko piedzīvojam patlaban, tā tomēr ir devusi iespēju sagatavoties,” uzskata Kozlovs.
Vācija varēja atļauties vairāk
Eiropas Revīzijas palāta atrodas Luksemburgā un uzrauga Eiropas Savienības tēriņus. Nesen tā nākusi klajā ar pētījumu, kā dalībvalstis kopumā ir tikušas galā ar pirmo Covid vilni.
“Tās dalībvalstis, kuras sagaidīja krīzi labākā ekonomiskā un finanšu stāvoklī, protams, bija spējīgas atļauties vairāk. Mēs redzējām, ka pēc pirmā viļņa ap 40% no visa Eiropas Savienībā sniegtā un Eiropas Komisijas izskatītā valsts atbalsta tika sniegts Vācijā. Īstermiņā tā ir laba ziņa ne tikai Vācijai, bet ES kopumā, citām dalībvalstīm, tirdzniecības partneriem.
Bet, protams, šīs atšķirības atbalstā vēlāk teorētiski var novest pie zināmiem izkropļojumiem Eiropas tirgū, jo tās valstis, kuras nevar tik lielā mērā atbalstīt savus uzņēmējus un ekonomiku, var atpalikt,” atzīst Kozlovs.
“Es domāju, ka daļēja atbilde uz šo risku ir jaunais Eiropas izaugsmes un atveseļošanas fonds.”
