Par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojās pēc divu dienu neformālām diskusijām Berlīnē. Amatpersonu vārdi pagaidām netiek izpausti. Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels to pamatoja ar nepieciešamību savākt pietiekami daudz pierādījumu par konkrēto amatpersonu saistību ar vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestu apspiešanu.
„Sākotnējais saraksts bija īss. Tad no 12 tas pieauga līdz gandrīz 20 cilvēkiem, un es sagaidu, kas tuvākajās dienās tas vēl tiks paplašināts," teica Borels. "Turklāt mēs vēlamies izmantot pakāpenisku pieeju, lai parādītu cilvēkiem, kuri jau ir dziļi iesaistīti gan vēlēšanu organizēšanā, gan protestētāju apspiešanā, ka, ja šodien ar sankcijām tiek aplikts viņu kaimiņš, tad rīt arī kāds no viņiem var būt nākamais. Mēs gribētu, lai šīs sankcijas kalpotu kā zināms brīdinājums.”
Ir zināms, ka atsevišķas valstis ir mēģinājušas sasaistīt sankciju piemērošanu Baltkrievijai ar sankcijām Turcijai par tās aktivitātēm Kipras tuvumā. Tomēr Nīderlandes ārlietu ministrs Sefs Bloks uzstāja, ka šie jautājumi ir skatāmi atsevišķi.
„Situācija Baltkrievijā ir ļoti smaga. Tās iedzīvotāji ir pelnījuši mūsu viennozīmīgu atbalstu," uzsvēra Bloks. "Jau iepriekšējā sanāksmē esmu izteicies par labu sankcijām, jo tās dod skaidru signālu, ka mēs atbalstām iedzīvotājus. Tas ir skaidrs signāls tiem, kuri ir atbildīgi par spīdzināšanu un par nepieņemamu uzvedību vēlēšanu laikā.”
Ir zināms, ka 11 Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri ir pieprasījuši Borelam, lai lēmums par sankcijām Baltkrievijas amatpersonām tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk.
Borels solīja, ka formalitātes varētu tikt nokārtotas dažu dienu laikā. Par nepieciešamību beidzot rīkoties iestājās arī Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs. Viņš uzskata, ka sankcijas var arī atturēt Krieviju no iespējamā karaspēka nosūtīšanas uz Baltkrieviju.
“Mēs nevaram izslēgt šāda iebrukuma iespēju, ko viņi varētu pamatot ar līguma nosacījumiem," teica Linkevičs. "Bet mēs redzam un mēs zinām, ka nav nedz juridiska, nedz militāra, nedz praktiska iemesla, lai īstenotu militāru iejaukšanos. Tādēļ arī te ir svarīgi nosūtīt atbilstošu signālu.”
Eiropas Savienība tāpat gatavojas piešķirt Baltkrievijas iedzīvotājiem palīdzību 53 miljonu eiro apmērā. Šī nauda lielākoties tiks novirzīta pilsoniskās sabiedrības atbalstam un cīņai ar koronavīrusu. Tomēr pagaidām nav skaidrs, kurš Baltkrievijā varētu uzraudzīt šīs naudas sadali, jo opozīcijas izveidotā Koordinācijas padome nevēlas to darīt. Viņi uzskata, ka tas varētu dot valdošajam režīmam ieganstu arestēt šīs padomes pārstāvjus.
