Arktikā vidējā gaisa temperatūra pieaug divreiz straujāk nekā citviet, un zinātnieki prognozē, ka jau 2030.gada vasarā reģions būs pilnībā brīvs no ledus un sniega. Tas nozīmē, ka izveidosies jauni kuģošanas ceļi, kas pavērs iespējas tūrismam, kravu pārvadājumiem un zvejošanai. Ja prognozes piepildīsies, tad tuvā nākotnē visu gadu būs pieejams tā saucamais Ziemeļu jūras ceļš, pa kuru kravas kuģi no Eiropas līdz Ķīnai varēs nokļūt par aptuveni divām nedēļām ātrāk nekā pa ierasto ceļu caur Suecas kanālu.
Ledāju un sniega kušana arī atvieglos piekļuvi Arktikas dzīlēs esošajiem energoresursiem. Ģeologi aprēķinājuši, ka reģionā atrodas nedaudz vairāk nekā 20% vēl neatklāto pasaules naftas un dabasgāzes rezervju.
ES Īpašais sūtnis Arktikas jautājumos Maikls Manns stāsta, ka pēdējos gados Arktika ir kļuvusi par vienu no stratēģiski nozīmīgākajiem pasaules reģioniem, kur saduras lielvaru intereses.
“Klimata pārmaiņu temps ir satraucošs. Klimata pārmaiņu dēļ ir ievērojami pieaugusi interese par Arktiku, cilvēki meklē jaunus kuģošanas ceļus, jo ledus kūst, tāpat ir interese par potenciālajām naftas un dabasgāzes rezervēm, Arktikas dzīlēs varētu atrasties atsevišķi nozīmīgi minerāli, kas var būt nepieciešami mūsu pārejai uz zaļāku saimniekošanu. Šo pieaugošo interesi apliecina fakts, ka reģionā par ietekmi cīnās valstis, kuras iepriekš to nedarīja, pirmkārt jau Ķīna. Visbeidzot, Arktikā arvien redzamāks ir ģeopolitiskais saspīlējums un interešu sadursmes. Krievija atjauno savu militāro klātbūtni reģionā, ko tā bija atstājusi novārtā pēc aukstā kara beigām, bet NATO un ASV uz to reaģē. Kopējā situācija Arktikā ir mainījusies gan no apkārtējās vides, gan no ģeopolitiskā aspekta,” uzskata Manns.
ES 2016. gadā publicēja savu Arktikas stratēģiju, kas balstījās uz cīņu ar klimata pārmaiņām, vides aizsardzību, ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem, kā arī starptautisko sadarbību, drošības un ārlietu politiku. Tomēr eksperti norāda, ka līdz šim ES bijusi mazaktīva jautājumos, kas skar Arktiku, tapēc blokam būtu jāpārskata sava stratēģija.
Šim viedoklim pievienojas Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Urmass Paets. Viņaprāt, bieži tiek aizmirsts, ka arī ES ir pārstāvēta reģionā. Politiķis norāda arī uz faktu, ka vairākas ES dalībvalstis ir izstrādājušas savu Arktikas politiku.
“Mēs sagaidām, ka Eiropas Savienība nodefinēs visaptverošu Arktikas politiku, jo Eiropas Savienība arī ir daļa no Arktikas, tāpēc, ka trīs dalībvalstis – Somija, Zviedrija un Dānija – ir Arktikas valstis. Atsevišķām ES dalībvalstīm ir sava Arktikas stratēģija. Tomēr ES būtu jāveido vienota ārējā, drošības, vides un ekonomikas politika Arktikā, lai mēs spētu palielināt savu aktivitāti reģionā,” norāda Paets.
Savukārt EP deputāte Sirpa Pietikeinena uzskata, ka ES galvenajām prioritātēm Arktikā jābūt vides aizsardzībai un demilitarizācijai.
“Pirmkārt, Eiropas Savienībai starptautiski jādara vairāk, lai aizsargātu Arktiku un nodrošinātu sev lielāku teikšanu Arktikā. Otrkārt, ir jāpanāk, ka Arktika ir demilitarizēta teritorija, kas paredzēta izpētei un dabas aizsardzībai. Ir jāierobežo neilgtspējīga resursu apguve un jāaizsargā Arktikas neskartā vide. Tādējādi nosargātu reģiona bioloģisko daudzveidību un arī vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu,” sacīja Pietikeinena.
ES Īpašais sūtnis Arktikas jautājumos Maikls Manns cer, ka jau šogad bloks varēs iepazīstināt ar jauno Arktikas stratēģiju. Viņš uzskata, ka ES politikas galvenais uzdevums būs panākt līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt Arktikas trauslo ekosistēmu un akceptēt, ka reģionā pieaugs ekonomiskā aktivitāte.
