Eiropas Parlaments (EP) pirms dažām nedēļām atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto jauno ES stratēģiju attiecībām ar Āfriku.
Tajā uzsvērts, ka Eiropai un Āfrikai ir jāattālinās no līdzšinējā “ziedotājs-saņēmējs” attiecību modeļa un turpmākajā sadarbībā vienai otru jāuztver kā vienlīdzīgām partnerēm. ES arī vēlas, lai nākotnes attiecības ar Āfriku būtu balstītas tādās vērtībās kā likuma vara, demokrātija, cilvēktiesības, miers un drošība.
EK kā galveno pīlāru turpmākajā sadarbībā ar Āfriku izceļ kontinenta bērnu un jauniešu izglītošanu, lai apkarotu nabadzību un nevienlīdzību, kā arī sekmētu ekonomikas izaugsmi. Pašlaik ik mēnesi darba tirgū ienāk aptuveni miljons jauno afrikāņu bez atbilstošas izglītības vai prasmēm.
Tāpat ES cer, ka jaunā stratēģija palīdzēs Āfrikas valstīm uzlabot un stiprināt veselības aprūpes sistēmas, lai tās būtu gatavas nākotnes krīzēm. Tiks veicināta ES un Āfrikas zinātnieku sadarbība kopīgiem pētījumiem par cilvēku veselību un inovāciju izstrādē, lai Āfrikā varētu attīstīt medikamentu un medicīnas aprīkojuma ražošanu.
Dokumentā liela uzmanība ir veltīta klimata pārmaiņām, kas ietekmē miljoniem afrikāņu. ES ir apņēmusies atbalstīt Āfrikas pāreju uz zaļāku ekonomiku, investējot videi draudzīgākos transportlīdzekļos, infrastruktūrā un atjaunojamajos energoresursos.
Vēl viena ES prioritāte nākotnes attiecībās ar Āfriku būs nelegālās migrācijas samazināšana un cīņa pret cilvēktirdzniecību.
EP deputāte Krisula Zakaropulu, kura bija atbildīgā ziņotāja par ES jauno stratēģiju attiecībām ar Āfriku, mudināja bloka dalībvalstis aktīvi iesaistīties, lai īstenotu Briseles iecerēto kursu partnerībā ar “melno kontinentu”.
“Lai šī stratēģija izdotos, būs nepieciešams, lai visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, nevis tikai dažas valstis, aktīvi iesaistītos šajā partnerībā, iepazītu Āfriku, piedzīvotu to.
Āfrikai būs izšķiroša ietekme uz pasaules nākotni. Visiem eiropiešiem ir jāsaprot šīs partnerības nozīmība un tās potenciālās iespējas.
Parlaments vēlas, lai šī partnerība būtu tāda, kuras centrā ir cilvēku attiecības. Tas būs mūsu spēks,” sacīja Zakaropulu.
Atsevišķas ES dalībvalstis ir izstrādājušas nacionālo stratēģiju attiecību veidošanai ar Āfriku. Tāda ir ne tikai valstīm, kurām ir senas vēsturiskās saiknes ar kontinentu, piemēram, Francijai, Portugālei un Beļģijai, bet arī Vācijai, Itālijai, Spānijai, Zviedrijai, Ungārijai un arī Igaunijai.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pagājušajā nedēļā apmeklēja Angolu un Senegālu, lai apliecinātu savas valsts vēlmi sekmēt sadarbību ar Āfriku. Viņš pauda cerību, ka abās valstīs noslēgtie ekonomiskās sadarbības līgumi sekmēs Spānijas uzņēmumu interesi par sadarbības iespējām Āfrikā.
“Spānijas valdība mudina visus spāņu uzņēmumus veicināt savu darbību ārvalstīs, it īpaši ekonomisko pārmaiņu kontekstā, ar ko mēs jau saskaramies. Tāpēc Spānija meklē sabiedrotos un stratēģiskos partnerus Āfrikā,” paziņoja Sančess.
ES nav vienīgā, kas cenšas nodibināt ciešākas attiecības ar Āfriku.
Pēdējos gados ļoti aktīvas šajā kontinentā ir Ķīna un Krievija, kuras ir noslēgušas apjomīgus ekonomiskās un militārās sadarbības līgumus ar atsevišķām valstīm. Pekina un Ķīna Āfrikas valstīm ir apsolījušas simtiem miljoniem pašmāju Covid-19 vakcīnu.
Cīņā par afrikāņu sirdīm ir iesaistījušās arī Indija, Turcija un Persijas līča valstis.
