Tas ļautu kiberuzbrukumu skartajām valstīm lūgt palīdzību citām valstīm un Eiropas Savienībai, tostarp izmantojot ātrās reaģēšanas vienības, kas nekavējoties var iesaistīties un cīnīties pret hakeriem. Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu joprojām ar kiberuzbrukumiem cīnās pašas, un to spēja tikt galā ar šādiem draudiem ir ļoti atšķirīga.
Eiropas Savienības mērķis ir palīdzēt valstīm cīnīties pret arvien sarežģītākiem un draudīgākiem kiberuzbrukumiem, apvienojot valstu kiberdrošības iespējas.
Plāns arī izveidotu platformu kibernoziegumu policijai, kibernoziegumu aģentūrām, diplomātiem, militārajiem dienestiem un kiberdrošības firmām, lai koordinētu atbildes un dalītos resursos. Tiktu sagatavoti regulāri draudu ziņojumui, sagatavoti un pārbaudīti krīzes reaģēšanas plāni un izveidoti informācijas apmaiņas līgumi starp iestādēm un privātajām kiberdrošības firmām.
Eiropas Komisija cer, ka Eiropas Savienības kiberdrošības aģentūra pārziņā esošā vienība līdz 2022. gada beigām būs pilnībā gatava darbam.
