Eiropas Savienība pagājušajā nedēļā atzina par "nevēlamu personu" Nikaragvas diplomātiskās misijas vadītāju Eiropas Savienībā. Tas bija Briseles atbildes solis uz Nikaragvas lēmumu izraidīt no valsts Eiropas Savienības vēstnieci Betinu Mušeitu un vienpusēji saraut diplomātiskās attiecības ar bloka dalībvalsti Nīderlandi.
Nikaragvas dusmas izsauca Nīderlandes lēmums nepiešķirt finansējumu sen solītas slimnīcas būvniecībai. Nīderlandes valdība savu lēmumu pamatoja ar demokrātijas un cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Nikaragvā.
Eiropas Savienības ārlietu dienesta runasvīrs Peters Stano nodēvēja Nikaragvas rīcību par nepamatotu.
"Tā ir naidīga rīcība, kas tikai vēl vairāk veicinās Nikaragvas varasiestāžu un režīma starptautisko izolāciju. Un tas, protams, ietekmēs attiecības starp Eiropas Savienību un Nikaragvu, kā arī attiecības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Nikaragvu," paziņoja Stano.
Nikaragvā jau 15 gadus pie varas ir sociālists Daniels Ortega, kurš septiņdesmito gadu beigās palīdzēja gāzt diktatoru Anastasio Somozu. Ortega pārliecinoši uzvarēja arī pērn notikušajās prezidenta vēlēšanās, bet tās nebija brīvas un demokrātiskas, jo pirms balsojuma arestēja vairākus Ortegas oponentus. Ieslodzījumā ir nonākuši arī daudzi režīmu kritizējoši žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti.
Ortegas represijas ir skārušas arī katoļu baznīcu, kas kritizēja valdības vardarbīgo vēršanos pret plašajiem iedzīvotāju protestiem 2018. gadā. Toreiz dievnami kļuva par patvērumu daudziem režīma vajātajiem. Augustā varasiestādes noteica mājas arestu bīskapam Rolando Alvaresam, kurš ir viens no redzamākajiem Ortegas kritiķiem. Garīdznieku apsūdz par "kūdīšanu uz vardarbību" ar mērķi gāzt valdību.
Eiropas Parlaments septembrī pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja nekavējoties atbrīvot Alvaresu. Viens no rezolūcijas autoriem, sociālistu deputāts Havi Lopess, apsūdzēja Ortegu terorismā pret Nikaragvas iedzīvotājiem: "Pēc sistemātiskas visu prezidenta amata kandidātu ieslodzīšanas, jebkuras opozīcijas balss, žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju, studentu līderu vajāšanas, pēdējās represijas ir skārušas vienu no nedaudzajām opozīcijas balsīm valstī – baznīcu, jo ir apcietināts bīskaps Rolando Alvaress," sacīja Lopess. "Jautājums ir šāds: ko darīt? Mobilizēt visus mūsu diplomātiskos centienus, runāt ar visiem mūsu partneriem reģionā, lai panāktu, ka viņi atbalsta mūsu reakciju, un, protams, izmantot visus mūsu politiskās sadarbības mehānismus, tostarp tirdzniecības nolīgumus, lai panāktu, ka tie tiek apturēti. Ir jādara viss iespējamais, lai cīnītos pret diktatūru, kas valda šajā valstī."
ASV un Eiropas Savienība 2019. gadā ieviesa sankcijas pret Nikaragvu, to pamatojot ar plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem, pilsonisko brīvību ierobežojumiem un demokrātijas vājināšanu. Eiropas Savienība pagājušajā nedēļā nolēma pagarināt sankcijas līdz 2023. gada oktobrim. Sankcijas ir noteiktas pret vairāk nekā 20 Ortegas valdības amatpersonām, tostarp viņa sievu, kura ieņem viceprezidenta amatu.
Taču līdz šim sankcijas nav sniegušas cerēto efektu. To atzīst arī Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels: "Nikaragvā valda diktatorisks režīms, ko vada cilvēks, kurš reiz pārstāvēja tautas ilgas pēc brīvības tirāna priekšā, bet tagad viņš pats ir kļuvis par tirānu, diktatoru. Situācija Nikaragvā – no cilvēktiesību un politisko brīvību viedokļa – ir viena no sliktākajām, ar kādām mums ir nācies saskarties. Mēs darām visu iespējamo, lai ietekmētu Ortegas režīmu, taču patiesība ir tāda, ka līdz šim mēs neko daudz neesam panākuši," Borels sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Izdevuma "Brussels Report" galvenais redaktors Pīters Klēpe uzskata, ka ar sankcijām vien nepietiek, lai vājinātu Ortegas režīmu un piespiestu to runāt ar opozīciju. "Mēs varam mēģināt atbalstīt cilvēktiesību organizācijas. Ja opozīciju apspiež, tad ir svarīgi par to runāt. Ideālajā variantā tas būtu jādara neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām, bet arī valdībām būtu jāiesaistās. Jāatzīst, ka Rietumi nevar neko daudz izdarīt, lai pretotos šīm autoritārisma tendencēm," Klēpe sacīja intervijā telekanālam "TRT World".
Arī Eiropas Savienība ir paziņojusi, ka tā turpinās atbalstīt Nikaragvas iedzīvotājus un aizsargāt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības. Brisele joprojām esot atvērta cieņpilnam dialogam ar Nikaragvas valdību.
