Kosovā serbu protestu dēļ slēgti vēl divi robežpunkti, un pašreiz Kosovas un Serbijas robežu iespējams šķērsot tikai trijās vietās.
Pēdējo dienu saspīlējums ir radījis bažas par lielāko saspīlējumu reģionā pēdējo 10 gadu laikā.
Serbijas varas iestādes ir apstiprinājušas, ka ir gatavas panākt vienošanos par situācijas atrisināšanu, gan nepaskaidrojot, ko šāda vienošanās varētu paredzēt.
Tikmēr Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis aicinājušas abas puses nekavējoties mazināt saspīlējumu pierobežā. Savukārt Krievija noraidījusi apgalvojumus, ka tā būtu ieinteresēta situācijas eskalācijā.
Reaģējot uz pēdējo dienu notikumiem Kosovas ziemeļos, Eiropas Savienība un ASV kopīgā paziņojumā aicinājušas atturēties no iespējamās vardarbības, iebiedēšanas vai draudiem. Abas puses ir paziņojušas, ka aktīvi strādā gan ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču, gan Kosovas premjerministru Albinu Kurti, lai konfliktam rastu politisku risinājumu.
Vienlaikus atzinīgi novērtēts Kosovas varas iestāžu apgalvojums, ka nav nekādu sarakstu ar apcietināmajiem serbiem, kuri varētu būt piedalījušies pēdējo dienu protestos.
Krievija savukārt norādījusi, ka turpinās atbalstīt jebkādas Serbijas darbības. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka būtu fundamentāli nepareizi šajā saspīlējumā meklēt Krievijas ietekmi.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotā Krievija.
Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Kosovā darbojas NATO vadītā miera uzturēšanas operācija, kurā piedalās arī Latvijas karavīri.