Eiropas Savienība tuvojas kompromisam, lai mazinātu saspīlējumu ar Maskavu par tranzītu uz Kaļiņingradu

Dažu dienu laikā tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu varētu atgriezties ierastajā režīmā, jo Eiropas Savienības (ES) amatpersonas meklē kompromisu ar Viļņu, lai mazinātu saspīlējumu attiecībās ar Maskavu, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājuši divi avoti, kas vēlējās palikt anonīmi. 

ES amatpersonas veic sarunas par sankciju režīma izņēmuma statusa piešķiršanu Kaļiņingradas apgabalam. Vienošanos varētu panākt jau jūlija sākumā, ja Lietuva atkāptos no saviem iebildumiem, informējuši anonīmie avoti.

Lai gan rietumvalstis ir solījušas atbalstīt Ukrainu, kuras teritorijā iebrukusi Krievija, pozīciju atkārtoti apliecinot arī šonedēļ notikušajos G7 un NATO samitos, Eiropai ir grūtības gan ievērot stingrās sankcijas, gan izvairīties no attiecību saasinājuma ar Krieviju.

Tādēļ Eiropas ierēdņi ar Vācijas atbalstu meklē kompromisu, lai atrisinātu vienu no daudziem konfliktiem ar Maskavu, sacījis viens no "Reuters" avotiem.

Ja ierastais Krievijas preču maršruts uz Kaļiņingradas apgabalu caur Baltkrieviju un Lietuvu netiks atjaunots, Viļņa bažījas, ka Maskava varētu izmantot militāru spēku, lai izveidotu sauszemes koridoru starp savām teritorijām, viņš piebildis.

Vācija, kuras karavīri atrodas Lietuvā, vēlas izvairīties no tiešas konfrontācijas ar Krieviju, turklāt Eiropas lielākā ekonomika ir atkarīga no Krievijas gāzes importa un nevēlas pieļaut gāzes piegāžu pārrāvumu, ja strīds par tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu saasinātos.

Putinam "ir vairāk sviru nekā mums. Mūsu interesēs ir atrast kompromisu", "Reuters" atzinis viens no sarunām pietuvinātajiem avotiem, kurš piebildis, ka to rezultāts varētu arī nebūt godīgs.

Lietuvas Ārlietu ministrijā norādīja, ka turpinās konsultācijas ar Eiropas Komisiju par sankciju piemērošanu, tomēr uzsvēra, ka nekādām izmaiņām nevajadzētu īpaši izcelt Lietuvu, jo "sankcijas ir jāievieš, un neviens pieņemtais lēmums nedrīkst mazināt ES sankciju politikas uzticamību un efektivitāti".

Kā stāstījuši avoti, viens no kompromisiem pieļautu ES sankciju neattiecināšanu uz kravu plūsmu starp Krieviju un Kaļiņingradas apgabalu, jo tā nav ierasta starptautiska tirdzniecība.

Šādu izņēmumu varētu attiecināt uz precēm, kas tiek izmantotas Kaļiņingradā un netiek eksportētās tālāk. Tas gan nozīmētu, ka Lietuvai, kurai būtu jānosaka preču galamērķis, pieaugtu konflikta ar Krieviju riski.

Otrs kompromisa risinājums varētu būt pamatots ar humāniem apsvērumiem, jo starp Lietuvu, Poliju un Baltijas jūru esošajam anklāvam nav citu sauszemes ceļu, izņemot caur ES teritoriju.

Lietuva, kas ir viena no asākajiem Krievijas kritiķiem ES, atturīgi vērtē jebkādu iespējamo piekāpšanos Krievijai, tādēļ oponē Briseles un Berlīnes amatpersonām, kas vēlas nogludināt attiecības ar Maskavu.

Jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. 10. jūlijā tam pievienosies cements un alkohols, augustā – ogles un decembrī naftas produkti. Kad spēkā būs visas sankcijas, tām pakļauta būs apmēram puse no Krievijas kravām uz Kaļiņingradas apgabalu.

Pasažieru un pārtikas pārvadājumi nav traucēti, kā arī bez ierobežojumiem turpinās gaisa un jūras satiksme uz Kaļiņingradas apgabalu.

Krievija ir draudējusi ar atbildes pasākumiem Lietuvai, bet līdz šim tie nav konkretizēti.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs šonedēļ Krievijas medijiem sacīja, ka "ir daudz iespēju, no kurām liela daļa ir ekonomiska rakstura un var piegriezt skābekli mūsu kaimiņiem Baltijā, kas rīkojas naidīgi".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt