Eiropas Savienība savu sankciju sarakstu joprojām tur noslēpumā, taču arvien biežāk izskan ziņas, ka dalībvalstu vidū ir nopietnas domstarpības par energoresursu piegādēm no Krievijas. Eiropas Komisija gan uzsver, ka ir gatava pārorientēt gāzes piegādes un šajā ziemā Eiropa var justies droša.
Līdz šim, runājot par iespējamo reakciju uz Krievijas varbūtējo uzbrukumu Ukrainai, rietumvalstu līderi vienbalsīgi ir turpinājuši uzsvērt, ka sankcijas pret Krieviju būs nepieredzēti lielas, tās skars Krievijas ekonomikai nozīmīgas nozares un maksa par agresiju būs nepieredzēti liela.
Turklāt tiek uzsvērts, ka reakcija būs ātra un izlēmīga. Šo pozīciju ceturtdien atkārtoti uzsvēra arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, nesniedzot nekādus konkrētus sankciju piemērus.
Iespējami dažādi scenāriji
Neoficiāla informācija liecina, ka Eiropas Komisija ļoti rūpīgi tur noslēpumā sagatavoto sankciju paketi, lai tā nenoplūstu dalībvalstīm vai masu saziņas līdzekļiem. EK pārstāvji norādīja, ka sankcijas vienmēr tiek pieņemtas un izvērtētas pēc tam, kad ir noticis kāds pārkāpums, uz ko nepieciešams reaģēt.
Kā nedēļas sākumā norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”), Eiropas Savienība pašlaik strādā pie dažādiem sankciju scenārijiem un ne vienmēr dalībvalstu vidū ir vienprātība.
“Visticamāk, ka lēmumu par to, kādas sankcijas pieņemt, mēs pieņemsim sadarbībā ar mūsu transatlantiskajiem partneriem, tādiem kā ASV, Kanāda un Lielbritānija. Bet, protams, var gadīties, ka šīs sankcijas būs pielāgotas atbilstoši situācijai.
Es nevaru apgalvot, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis un partneri šobrīd piemēros to modeli, kādu mēs izstrādājam plaša mēroga iebrukumam. Šeit ir ļoti daudz kas atkarīgs no tuvāko dienu notikumiem un, protams, šādās situācijās lēmumi ir vienprātīgi.”
Sankcijas pret "Nord Stream" ietekmētu visu gāzes tirgu
Eiropā daudzus satrauc gāzes piegādes no Krievijas un iespējamās sankcijas pret uzbūvēto, bet vēl neiedarbināto gāzesvadu “Nord Stream 2”. Parasti uzmanības centrā ir Vācija, kas atteikusies skaidri paziņot par iespējamo gāzesvada slēgšanu kara gadījumā.
Taču gāze uz Eiropu no Krievijas jau plūst gan pa gāzesvadu “Nord Stream 1”, gan pa gāzesvadu “Yamal”, gan no Turcijas puses, kopumā nodrošinot Eiropai aptuveni 35 procentus nepieciešamās dabasgāzes.
To valstu vidū, kas visvairāk ir atkarīgas no Krievijas gāzes, jāmin gan Vācija, gan Itālija, gan Čehija, Slovākija, Ungārija, Bulgārija, gan Somija un arī Latvija.
Enerģētikas eksperti norāda, ka sankcijas pret “Nord Stream 2” noteikti atstās iespaidu arī uz pārējo gāzes tirgu.
Eiropa nepaliks bez gāzes
Taču Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena šajā laikā īpaši uzsver, ka Eiropas Savienība ļoti īsā laikā spētu pārstrukturēties uz citiem gāzes piegādes avotiem, jo notiekot jau aktīvas sarunas, piemēram, ar lielākajiem pasaules sašķidrinātās gāzes piegādātājiem. Kā vēsta Eiropas Komisijas preses pārstāve Dana Spinanta, vismaz šajā ziemā Eiropa var justies droša par energoresursu pieejamību.
“Mēs esam turpinājuši Eiropas Savienības iekšienē būvēt jaunus iekšējos gāzesvadus un starpsavienojumus tā, lai mēs varētu pārvirzīt gāzes plūsmu visos virzienos. Tas ļautu nodrošināt piekļuvi dabasgāzei un sašķidrinātajai gāzei visā savienībā.
Papildus Eiropas gatavībai arī pašām dalībvalstīm ir savi rīcības plāni ārkārtas situācijām, jo katrai no valstīm ir atšķirīgs izmantojamo energoresursu modelis un arī ietekme uz katru valsti būtu atšķirīga. Kā norādīja EK prezidente, šajā ziemā mēs noteikti esam drošībā.”
EK pārstāve arī norāda, ka pašlaik drošākais ilgtermiņa risinājums ir arvien aktīvāk ieguldīt atjaunojamo energoresursu attīstībā pašmājās.
