Eiropas Savienība rosina konfiscētos finanšu līdzekļus veltīt labdarībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Aizdomās turētajiem noziedzniekiem konfiscētos finanšu līdzekļus varētu ziedot labdarībai. To paredz trešdien Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtie Eiropas Savienības (ES) noteikumi, kas nosaka arī veidus, kā dalībvalstis līdzekļus varēs iesaldēt un konfiscēt. Arī iepriekš izskanējuši aicinājumi konfiscētos līdzekļus izmantot citu izdevumu segšanai, turklāt šī tēma aktualizējusies arī pēc varas maiņas Ukrainā.

Izstrādājot jauno likumdošanu par nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, galvenais mērķis bija novērst trūkumus dalībvalstu likumdošanā, kas liedza varas iestādēm konfiscēt, piemēram, ēkas vai automašīnas, kuras iegūtas narkotiku tirdzniecības vai citu noziedzīgu darbību rezultātā. Kā norāda EP deputāti, nav pieļaujams, ka pēc kādas personas apcietināšanas vai notiesāšanas, viņam piederošie līdzekļi joprojām atrodas apritē.

Kā norāda EP galvenā sarunu vedēja, un par likumprojekta grozījumiem atbildīgā deputāte no Rumānijas Monika Makovei, līdz šim visā pasaulē varas iestādēm ir izdevies konfiscēt ļoti niecīgu daļu no nelikumīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem.

„Saskaņā ar Apvienoto Nāciju organizācijas datiem par 2009. gadu, ienākumi no tādiem noziegumiem kā narkotiku nelegāla aprite, cilvēku tirdzniecība un ieroču tirdzniecība, pārsniedza 2,1 triljonus dolāru. Mēs zinām, ka no šīs milzīgās summas mums izdodas konfiscēt mazāk par 1%. Salīdzinot ar triljoniem, šī summa faktiski ir pielīdzināma nullei. Mums ir nepieciešams mainīt filozofiju, likumus un veidu, kā dalībvalstis ievieš dzīvē likumdošanu,” stāsta Makovei.

Kā paskaidrojusi Makovei, noteikumu projekts paredz dalībvalstīm ļaut konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļu pēc galīgā notiesājošā sprieduma. Tas arī ļautu kompetentajām iestādēm konfiscēt līdzekļus pat tādos gadījumos, kad aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir slima, bēguļo vai arī, ja lieta tiek skatīta personas prombūtnē. Konfiscēt drīkstēs arī līdzekļus, kas iegūti, piemēram, aktīvas vai pasīvas korupcijas gadījumos privātajā sektorā, ES institūciju vai dalībvalstu amatpersonu korupcijas gadījumos, līdzdalībā noziedzīgās organizācijās, bērnu pornogrāfijā vai kibernoziegumos.

Kā uzskata Makovei, jebkurā gadījumā, no šiem noteikumiem ieguvēji būs visi. „Ieguvumi no konfiskācijas ir ļoti skaidri. Nauda nonāks nacionālajos budžetos, Eiropas Savienības budžetā un katra pilsoņa kabatā. Jo vairāk naudas ir budžetā, jo vairāk mums būs skolu, slimnīcu un lielceļu, augstākas algas un pensijas.  Īsāk sakot, tiks uzlabota katra indivīda labklājība,” saka Makovei.

Likumprojektā iekļauta arī norma, kas rosina dalībvalstis apsvērt iespējas, veikt pasākumus, kas atļautu konfiscētā īpašuma izmantošanu sabiedrības interesēs, sociāliem mērķiem vai labdarībai.

Pēdējā laikā šī nav pirmā reize, kad izskan ierosinājums iesaldētos un konfiscētos līdzekļus izmantot citiem mērķiem. Tā, piemēram, šī mēneša sākumā ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone izteicās, ka iesaldētajos Sīrijas kontos pieejamos līdzekļus varētu izmantot, lai finansētu Sīrijas ķīmisko ieroču arsenāla likvidēšanu. Sīrijas Ārlietu ministrija norādīja, ka šāds ierosinājums esot uzskatāms par dažu ES valstu liekulību, jo tās iepriekš bija atteikušās atjaunot piekļuvi Sīrijas kontiem, lai iegādātos medikamentus un pārtiku.

Savukārt šīs nedēļas sākumā, pēc tam, kad kļuva zināms par pārmaiņām Ukrainas vadībā un atklātībā nonāca šokējošās ziņas par iepriekšējo varas pārstāvju izšķērdīgo dzīvesveidu, kā arī iespējamām noziedzīgām darbībām, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Šikorskis aicināja bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa līdzgaitniekiem konfiscētos līdzekļus izmantot Ukrainas ekonomikas stabilizēšanai. Sikorskis norāda, ka pagaidām gan jaunās Ukrainas varas iestādes oficiāli nav lūgušas ES iesaldēt Janukoviča režīma amatpersonu kontus, taču šāds pieprasījums drīzumā varētu izskanēt.

Ja runā par to, cik lieli varētu būt Janukoviča ģimenes īpašumi, tad par to skaidras informācijas nav. Taču ietekmīgajā izdevumā „Financial Times” ekonomists Anderss Oslunds min, ka tie varētu būt aptuveni 12 miljardi ASV dolāru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti