Paredzams, ka jaunā iestāde koordinēs nacionālo naudas atmazgāšanas apkarošanas dienestu darbu, kā arī tieši uzraudzīs riskantākās bankas, kas strādā vairākās Eiropas valstīs.
Latvijai radikālas izmaiņas nav gaidāmas
Tam būtu jāpalīdz izvairīties no pašreizējās neskaidrības par to, kuras valsts iestādēm būtu jānodarbojas, piemēram, ar bankas ārvalstu filiāļu un meitasuzņēmumu kontroli. Jaunā iestāde varētu sākt darbu 2024. gadā.
“Nedomāju, ka tas nesīs kaut kādas radikālas izmaiņas Latvijas gadījumā, jo Latvija pēdējos gados ir daudz darījusi, lai šo jomu cīņai ar naudas atmazgāšanu sakārtotu,” stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
“Gan izvairoties no iekļūšanas FATF tā saucamajā pelēkajā sarakstā, gan, ja skatās uz Eiropas semestri, tad Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir guvusi būtisku progresu valsts specifisko rekomendāciju ieviešanā tieši saistībā ar naudas atmazgāšanas apkarošanu.”
“Bet mēs zinām, ka situācija dažādās Eiropas Savienības valstīs ir stipri neviendabīga. Līdz ar to šī Eiropas līmeņa aģentūra un arī tas, ka daļa no pašreizējas likumdošanas cīņai ar naudas atmazgāšanu tiks pārveidota no direktīvas, ko dalībvalsts var nacionāli interpretēt, par regulu, kas ir tieši piemērojama, nodrošinās, ka visi cīņas ar naudas atmazgāšanu noteikumi tiek vienmērīgi piemēroti visā Eiropas Savienībā.”
Vienots limits darījumiem ar skaidru naudu
Eiropas Komisija arīdzan ierosina noteikt visā Eiropas Savienības teritorijā vienotu limitu darījumiem ar skaidru naudu. EK piedāvātais limits ir 10 000 eiro. Šobrīd daudzās ES dalībvalstīs jau ir spēkā limiti skaidras naudas darījumiem, bet to apmērs ir atšķirīgs, piemēram, Grieķijā tie ir tikai 500 eiro. Latvijā skaidrā naudā nav atļauts veikt darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro.
Eiropas Komisija uzskata, ka skaidras naudas darījumu ierobežošana apgrūtinās noziedznieku iespējas veikt naudas atmazgāšanas operācijas.
“Mēs gribam tīrus eiro, nevis netīrus. Mēs respektējam, ka cilvēkiem patīk skaidra nauda, un mēs negribam no tās atbrīvoties pavisam. Bet mēs vēlamies noteikt 10 000 eiro limitu,” intervijā laikrakstam “Süddeutsche Zeitung” stāstīja ES finanšu pakalpojumu komisāre Mareida Makginesa. “Tik daudz skaidras naudas ir grūti nēsāt līdzi kabatā, un vairums cilvēku to nedara.”
Eiropas Komisijas plāns arīdzan paredz aizliegt anonīmos kriptovalūtu kontus, tāpat kā jau ir aizliegti anonīmi bankas konti.
