Sadaļas Sadaļas

Eiropas Savienība pagarina sankcijas pret Krieviju

Eiropas Savienība (ES) vēl uz pusgadu pagarinās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar situācijas destabilizēšanu Ukrainā. ES dalībvalstu līderi uzskata, ka Krievija nav izdarījusi pietiekami, lai mazinātu saspīlējumu karadarbības pārņemtajā Donbasa reģionā Austrumukrainā. Ukraina jau apsveikusi ES lēmumu.

ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien atbalstīja Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu līdz 2022. gada 31. janvārim.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad jūnijā notikušā samita laikā ES dalībvalstu vadītāji secināja, ka Krievija pilnībā nepilda Minskas vienošanās par ugunspārtraukšanu Austrumukrainā.

Toreiz ES līderi aicināja Kremli uzņemties pilnu atbildību par Minskas vienošanos ieviešanu, kas ir galvenais nosacījums, lai ES mainītu savu nostāju.

Ukrainas ārlietu ministra vietniece Emine Džepara apsveikusi sankciju pagarināšanu.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis sankciju pagarināšanu raksturojis kā “ņirgāšanos par veselo saprātu”.

“Brisele jau septīto gadu pēc kārtas ar sankciju politikas palīdzību mēģina izdarīt spiedienu uz Maskavu un piespiest mūs mainīt kursu. Taču pagaidām vienīgais, ko izdevies panākt eirobirokrātiem, ir attiecību degradācija un zaudējumi pašu ES dalībvalstu ekonomikai,” uzskata Sluckis.

Viņš aicina Eiropas Savienību ieklausīties galveno donoru Francijas un Vācijas viedoklī, jo šīs valstis esot atzinušas līdzšinējās politikas neefektivitāti un aicinot atjaunot dialogu ar Krieviju.

Sluckis apgalvo, ka Brisele “autopilota režīmā” turpina sankciju proamerikānisko kursu, ko visvairāk atbalsta tās valstis, kuru rusofobija esot proporcionāla no ES budžeta saņemto dotāciju apmēram.

Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ieviesa 2014. gada jūlijā pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītie kaujinieki iebruka Austrumukrainā.

Sankcijas ierobežo atsevišķu Krievijas banku un uzņēmmumu piekļuvi ES kapitāla tirgiem, nosaka eksporta un importa aizliegumu ieroču tirdzniecībai, kā arī ierobežo Krievijas piekļuvi sensitīvām tehnoloģijām, ko var izmantot naftas un gāzes ieguvei.

KONTEKSTS:

Saistībā ar Krievijas atbalstīto kaujinieku agresiju Austrumukrainā un Krimas aneksiju  Eiropas Savienība (ES), ASV un citas rietumvalstis vērsa sankcijas pret Krieviju, nosakot sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Sankcijas dažām personām aizliedz iebraukt ES, kā arī iesaldē viņu aktīvus, ja tie atrodas ES, tiek ierobežota sadarbība ar noteiktiem uzņēmumiem, kā arī paredzēti citi ierobežojumi.

Rietumvalstu un Krievijas sankciju cīņas sākās pēc tam, kad Krievija 2014. gada martā pēc neatzīta referenduma anektēja Ukrainas pussalu Krimu, bet aprīlī Ukrainas austrumos prokrieviski noskaņoti separātisti pasludināja neatzītas tautas republikas, uz ko Kijeva atbildēja ar pretterorisma operāciju, un konflikts ilgst vēl aizvien.

Uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievija atbildēja ar aizliegumu ievest pārtiku no vairākām rietumvalstīm.

Kopš tā laika abas puses vairākkārt pagarināja un paplašināja savstarpējās sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt