ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien atbalstīja Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu līdz 2022. gada 31. janvārim.
Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad jūnijā notikušā samita laikā ES dalībvalstu vadītāji secināja, ka Krievija pilnībā nepilda Minskas vienošanās par ugunspārtraukšanu Austrumukrainā.
Toreiz ES līderi aicināja Kremli uzņemties pilnu atbildību par Minskas vienošanos ieviešanu, kas ir galvenais nosacījums, lai ES mainītu savu nostāju.
Ukrainas ārlietu ministra vietniece Emine Džepara apsveikusi sankciju pagarināšanu.
We welcome @EUCouncil decision to prolong sanctions targeting specific economic sectors of #Russia over destabilisation of #Ukraine until 31 January 2022. Decision was made in light of the fact that #MinskAgreements aren't fully implemented by 🇷🇺➡️https://t.co/e2FIyk2vUA 1/2
— Emine Dzheppar (@EmineDzheppar) July 12, 2021
Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis sankciju pagarināšanu raksturojis kā “ņirgāšanos par veselo saprātu”.
“Brisele jau septīto gadu pēc kārtas ar sankciju politikas palīdzību mēģina izdarīt spiedienu uz Maskavu un piespiest mūs mainīt kursu. Taču pagaidām vienīgais, ko izdevies panākt eirobirokrātiem, ir attiecību degradācija un zaudējumi pašu ES dalībvalstu ekonomikai,” uzskata Sluckis.
Viņš aicina Eiropas Savienību ieklausīties galveno donoru Francijas un Vācijas viedoklī, jo šīs valstis esot atzinušas līdzšinējās politikas neefektivitāti un aicinot atjaunot dialogu ar Krieviju.
Sluckis apgalvo, ka Brisele “autopilota režīmā” turpina sankciju proamerikānisko kursu, ko visvairāk atbalsta tās valstis, kuru rusofobija esot proporcionāla no ES budžeta saņemto dotāciju apmēram.
Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ieviesa 2014. gada jūlijā pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītie kaujinieki iebruka Austrumukrainā.
Sankcijas ierobežo atsevišķu Krievijas banku un uzņēmmumu piekļuvi ES kapitāla tirgiem, nosaka eksporta un importa aizliegumu ieroču tirdzniecībai, kā arī ierobežo Krievijas piekļuvi sensitīvām tehnoloģijām, ko var izmantot naftas un gāzes ieguvei.
KONTEKSTS:
Saistībā ar Krievijas atbalstīto kaujinieku agresiju Austrumukrainā un Krimas aneksiju Eiropas Savienība (ES), ASV un citas rietumvalstis vērsa sankcijas pret Krieviju, nosakot sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Sankcijas dažām personām aizliedz iebraukt ES, kā arī iesaldē viņu aktīvus, ja tie atrodas ES, tiek ierobežota sadarbība ar noteiktiem uzņēmumiem, kā arī paredzēti citi ierobežojumi.
Rietumvalstu un Krievijas sankciju cīņas sākās pēc tam, kad Krievija 2014. gada martā pēc neatzīta referenduma anektēja Ukrainas pussalu Krimu, bet aprīlī Ukrainas austrumos prokrieviski noskaņoti separātisti pasludināja neatzītas tautas republikas, uz ko Kijeva atbildēja ar pretterorisma operāciju, un konflikts ilgst vēl aizvien.
Uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievija atbildēja ar aizliegumu ievest pārtiku no vairākām rietumvalstīm.
Kopš tā laika abas puses vairākkārt pagarināja un paplašināja savstarpējās sankcijas.
