Mingrantu skaits salīdzinoši ar 2019. gadu ir audzis par 36%, bet, salīdzinot ar 2020. gadu, – par 57%. Kā norāda “Frontex”, viens no pieauguma cēloņiem ir Covid-19 ierobežojumu atcelšana, kas veicināja mobilitāti.
Starp cilvēkiem, kuri cerēja šādā veidā sarūpēt sev labāku nākotni kādā no Eiropas Savienības valstīm, visvairāk bija migrantu no Sīrijas, nākamās vietas ieņem migranti no Tunisijas, Marokas, Alžīrijas un Afganistānas.
Migrantu vidū mazāk par 10% bija sievietes. Nepilngadīgo īpatsvars saglabājās stabils.
Saskaņā ar “Frontex” datiem Eiropas Savienībā caur Poliju, Lietuvu un Latviju nelegāli iekļuvuši gandrīz 8000 cilvēku. Šī informācija gan varētu arī nebūt pilnīga, piemēram, Vācija pagājušā gada nogalē ziņoja, ka gada laikā caur Baltkrieviju un Poliju to sasnieguši vairāk nekā 11 000 migrantu.
Aleksandra Lukašenko režīma īstenotais hibrīduzbrukums un migrantu plūsmas pastiprināšana caur Baltkrieviju šajā reģionā izraisīja nelegālās migrācijas pieaugumu par vairāk nekā 1000%. Tomēr uz kopējā Eiropas Savienības fona šis maršruts joprojām ir mazāk nozīmīgs.
Visplašāk izmantotais maršruts saglabājās Vidusjūras centrālais maršruts, kuru izvēlējās viena trešdaļa no visiem cilvēkiem, kuri nelegāli šķērsoja ES robežas. Salīdzinot ar 2020. gadu, iebraucēju skaits no Lībijas, Tunisijas un Turcijas krastiem ir audzis par 83%. Rietumbalkānu maršrutā tika pārtverti arī aptuveni viena trešdaļa migrantu. To cilvēku skaits, kuri mēģināja iekļūt Eiropā caur Vidusjūras rietumdaļas maršrutu, palika nemainīgs.
