Krievijas Tieslietu ministrija piektdien paziņoja, ka Latvijā reģistrētais interneta medijs “Meduza” ir iekļauts starp ārvalstu medijiem, kuri pilda “ārvalstu aģentu” funkciju.
Tas nozīmē, ka turpmāk medijam pie savām publikācijām un ierakstiem sociālajos tīklos būs jāpievieno paziņojums, ka “Meduza” ir “ārvalstu aģents”, pretējā gadījumā tam draudēs bargi naudassodi. Vietne arī būs pakļauta stingrākai Krievijas varasiestāžu uzraudzībai.
Lēna nosmacēšana
“Meduza” galvenais redaktors Ivans Kolpakovs intervijā televīzijas kanālam “Doždj” sestdien sacīja, ka “ārvalstu aģenta” statusa piemērošana ievērojami apgrūtinās medija turpmāko darbību.
“Ja Krievijas Tieslietu ministrija uzskatīs, ka mēs nepildām šo likumu, tad viņiem būs visas tiesības mūs nobloķēt. Mūsu izdevuma bloķēšana nozīmētu medija “Meduza”nāvi.
Pašlaik uzņēmumiem, kuri ar mums sadarbojas un izvieto pie mums reklāmas, nekādu ierobežojumu nav. Taču mēs ļoti labi saprotam, ka tas rada neērtības mūsu reklāmdevējiem. Nauda mīl klusumu.
Ārvalstu aģentu likuma problēma ir tāda, ka tā ir lēna nosmacēšana. Tā ir kā cilpa, kas ir apmesta mums ap kaklu, un to lēnām savilks” sacīja Kolpakovs.
“Meduza” vadība paziņojusi, ka gatavojas pārsūdzēt Krievijas Tieslietu ministrijas lēmumu.
Mediju iebiedēšana
Mediju “Meduza” 2014. gadā izveidoja bijusī ziņu portāla “Lenta.ru” galvenā redaktore Gaļina Timčenko, pēc tam kad viņa kopā ar vairumu žurnālistu pameta “Lenta.ru”, jo tas nonāca Kremlim pietuvinātu personu kontrolē.
“Meduza” 2020. gadā bija viens no TOP 10 citētākajiem interneta resursiem krievu valodā.
ES sestdien nosodīja “Meduza” ievietošanu Krievijas “ārvalstu aģentu” sarakstā.
Briseles paziņojumā teikts, ka Krievija sistemātiski pārkāpj savu pilsoņu pamattiesības un ierobežo pilsonisko sabiedrību, neatkarīgos medijus un politiskās opozīcijas tiesības.
ES arī norāda, ka mediju pienākums ir sniegt sabiedrībai objektīvu un faktos balstītu informāciju, bet valstu institūcijām ir jānodrošina, ka mediji var strādāt atmosfērā, kas ir brīva no bailēm un iebiedēšanas.
Kremļa atriebība
Krievijā kopš 2012. gada ir spēkā likums, kas atļauj piemērot “ārvalstu aģentu” statusu nevalstiskajām organizācijām, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm.
2017. gadā likumu attiecināja arī uz mediju organizācijām, pēc tam kad ASV pasludināja par “ārvalstu aģentu” Kremļa finansēto starptautisko televīzijas tīklu RT.
Pērn decembrī stājās spēkā likums, kas ļauj pasludināt par “ārvalstu aģentiem” arī atsevišķus žurnālistus, blogerus un sociālo tīklu lietotājus.
Pašlaik “ārvalstu aģentu” statuss ir piemērots 14 medijiem, kuru vidū ir ASV valdības finansētās raidsabiedrības “Amerikas balss” un “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība”.
Krievijas mediju uzraugs “Roskomnadzor” ir piespriedis “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” naudassodus vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā par “ārvalstu aģentu” likuma neievērošanu.
