Kā norādījusi Krievijas Ārlietu ministrija, Maskava nolēmusi noteikt sankcijas Eiropas Savienības struktūru un dalībvalstu amatpersonām, atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām, kas laikā no 2. līdz 22.martam noteiktas sešiem Krievijas pilsoņiem. Krievijas ieskatā Eiropas Savienība turpina nelikumīgu, vienpusēju ierobežojošu pasākumu politiku pret Krievijas pilsoņiem un organizācijām.
Sankcijas noteiktas astoņiem bloka pilsoņiem, liedzot tiem turpmāk iebraukt Krievijā. Šo personu vidū ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Francijas delegācijas loceklis Žaks Mērs, Vācijas Berlīnes prokuratūras vadītājs Jorgs Raupahs, Zviedrijas Totālās aizsardzības pētnieciskā institūta Ķīmiskās, bioloģiskās, radiācijas un kodoldrošības laboratorijas vadītāja Osa Skota un Igaunijas Valodas departamenta vadītājs Ilmārs Tomusks. Sankcijas noteiktas arī pret augstām Briseles amatpersonām – Eiropas Parlamenta prezidentu Dāvidu Sasoli un Eiropas Komisijas viceprezidenti Veru Jourovu.
Eiropadomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta vadītāji kopīgā paziņojumā nosodījuši Krievijas soli. Paziņojumā teikts: „Šāda rīcība ir nepieņemama, tai trūkst jelkāda tiesiska attaisnojuma, un tā ir pilnīgi nepamatota. Šis lēmums ir jaunākais un pārsteidzošākais pierādījums tam, kā Krievijas Federācija ir izvēlējusies konfrontāciju ar Eiropas Savienību, nevis piekritusi mainīt mūsu divpusējo attiecību negatīvo trajektoriju. Eiropas Savienība patur tiesības īstenot pienācīgus atbildes pasākumus”.
Reakcija sekojusi arī no sarakstā ietvertajām personām. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta prezidents Sasoli tviterī norādīja, ka iekļaušana Krievijas melnajā sarakstā neapturēs nedz Parlamentu, nedz viņu pašu no cilvēktiesību, brīvības un demokrātijas aizstāvēšanas.
Tikmēr tieslietu komisāre Vera Jourova paziņojumā uzsvērusi: „Esmu gandarīta, ka esmu tik labā kompānijā. Es turpināšu iestāties par cilvēktiesībām, plašsaziņas līdzekļu brīvību un demokrātiju. Krievijas pastāvīgie centieni sēt dezinformāciju un graut cilvēktiesības ir pelnījuši spēcīgu un nepārtrauktu reakciju.
Ja tā ir cena par patiesības teikšanu, tad es to labprāt samaksāšu”.
Vācijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka pretēji pasākumiem, kurus Eiropas Savienība martā noteica pret dažām Krievijas amatpersonām par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, Krievijas Federācijas veiktie pasākumi nav pamatoti.
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Francijas delegācijas loceklis Žaks Mērs, kurš asamblejā bija īpašais ziņotājs par opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanu, komentējot iekļaušanu sarakstā aģentūrai AFP atzinis, ka Krievija ar šo soli pati nonākusi daudz sarežģītākā situācijā, lai turpmāk sadarbotos.
Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš skaidrojis, ka viņš iekļaušanu sarakstā uzskatot par viņa un visas padomes darba augstu novērtējumu, piebilstot, ka informatīvā telpa tika, tiek un tiks aizsargāta arī turpmāk.
Savukārt Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš nokļūšanu šajā sarakstā vērtē kā apliecinājumu kompetentas valodas politikas īstenošanai. Pēc viņa teiktā, Latvija šajā ziņā ir konsekventa, radot labvēlīgu vidi valodas politikas jautājumā.
