Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē visu pasauli, un aizvien biežāk arī Eiropā ir vērojami ārkārtēji laikapstākļi. Sausums, karstuma viļņi, stiprs lietus, plūdi un zemes nogruvumi – tas viss vairs nav retums.
Straujo klimata pārmaiņu dēļ arī paaugstinās jūras līmenis, palielinās okeāna skābums un sarūk bioloģiskā daudzveidība. Tāpēc Eiropas Savienība nākusi klajā ar duci dažādu priekšlikumu, kuru mērķis ir eiropiešu ikdienu padarīt daudz zaļāku. Tajos ietilpst, piemēram, plāni par aviodegvielas aplikšanu ar nodokli, kā arī tuvāko 20 gadu laikā pilnībā aizliegt tādu automašīnu tirdzniecību, ko darbina ar benzīnu un dīzeļdegvielu.
Tādējādi visi jaunie vieglie automobiļi, kas ES valstīs tiks reģistrēti no 2035. gada, būs bezemisiju automobiļi. Lai nodrošinātu, ka vadītāji var uzlādēt vai uzpildīt transportlīdzekļus uzticamā tīklā visā Eiropā, tiks prasīts uz lielākajām maģistrālēm veidot uzlādes un uzpildes punktu tīklu: ik pēc 60 km elektrouzlādei un ik pēc 150 km ūdeņraža uzpildei.
ES plāns arī paredz līdz 2030. gadam iestādīt trīs miljardus koku.
Tie ir līdz šim vērienīgākie Eiropas Savienības plāni cīņai pret klimata pārmaiņām, un Briselē tos trešdien atklāja ar saukli “Fit for 55” jeb “Piemēroti 55”. Tas simbolizē mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 procentiem no 1990. gada līmeņa. Līdz 2019. gadam emisijas izdevās samazināt par 24 procentiem.
"Fosilā kurināmā ekonomika ir nonākusi galapunktā. Mēs vēlamies nākamajai paaudzei atstāt veselīgu planētu, kā arī labas darbvietas un izaugsmi, kas nedara pāri dabai. Eiropas zaļais kurss ir mūsu izaugsmes stratēģija, kas virza mūs uz dekarbonizētu ekonomiku," vēsta Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
"Eiropa bija pirmā pasaules daļa, kas paziņoja, ka būs klimatneitrāla līdz 2050. gadam, un tagad mēs esam pirmie, kuriem ir konkrēts plāns."
Visi priekšlikumi gan vēl jāapstiprina dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam. Paredzams, ka to izskatīšana, kā arī dažādas diskusijas ilgs vēl vairākus mēnešus. Tomēr Briseles amatpersonas cer, ka valstu līderi būs vienoti un apņēmības pilni.
“Visas dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir apņēmušies ievērot klimata likumu. Tas ir likums. Juridiski tiek prasīts, lai līdz 2030. gadam būtu 55 procentu samazinājums. Lai to panāktu, ir jārīkojas jau tagad. Nevarat teikt, ka aplūkosim to 2029. gadā.
Mūsu viedoklis ir šāds: ja jums tas nepatīk, nāciet klajā ar alternatīvu, kas mūs novedīs pie mērķa,” norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Franss Timmermanss.
Vēl plānos ietilpst ieceres par tā saukto oglekļa robežas tarifu, kas prasītu ražotājiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības maksāt vairāk par tādu materiālu kā tērauds un betons importu. Plānoti arī vērienīgāki mērķi atjaunojamās enerģijas paplašināšanai visās dalībvalstīs. Paredzēts noteikt prasību dalībvalstīm ātrāk atjaunot ēkas, kuras netiek uzskatītas par energoefektīvām.
KONTEKSTS:
Eiropas zaļais kurss, ar ko Komisija nāca klajā 2019. gada 11. decembrī, paredz mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas Klimata aktā, kas stājas spēkā šomēnes, nostiprināta ES apņemšanās panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
ES spēkā esošo klimata un enerģētikas tiesību aktu ietekmē ES siltumnīcefekta gāzu emisijas jau ir kritušās par 24% salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet ES ekonomika šajā periodā ir augusi par aptuveni 60%, kas nozīmē, ka izaugsme ir atsaistīta no emisijām.
