ES aizsardzības rīcības plāns ir plašs, bet viena no tā būtiskākajām idejām ir veidot kopīgu aizsardzības fondu, kurā dalībvalstis varētu smelties līdzekļus militārām vajadzībām. Tas plānots kā viens no stūrakmeņiem Eiropas Aizsardzības savienības veidošanai, proti, dalībvalstu ciešākais saslēgšanai arī aizsardzības jomā.
"Šim projektam nav nekāda sakara ar ASV vēlēšanām," tā žurnālistiem Briselē norādīja EK viceprezidents soms Jirki Katainens, noraidot jau daudz izskanējušos minējumus, ka Eiropa gatavojas arī nākamā ASV prezidenta Donalda Trampa laikiem, kad viņš ir solījis pārtraukt rūpēties par Eiropas drošību, ja tā pati pietiekami neiegulda no savas puses.
"Ar šo ideju strādājam jau ilgāku laiku, un tās galvenā būtība ir rūpēties par Eiropas Savienības pilsoņu drošību," norādīja Katainens, izklāstot arī aizsardzības fonda galvenos uzdevumus.
"Šajā fonā pastāv divi iespēju logi. Vispirms, tās ir investīcijas izpētē. Līdz šim dalībvalstis un privātais sektors atsevišķi izmanto katrs savus līdzekļus aizsardzības pētījumiem. Tas ir par iemeslu, kādēļ nevaram attīstīt tik daudz ekipējuma, cik mums būtu nepieciešams. Tāpēc Eiropas Komisija ir piedāvājusi palielināt pētījumiem domātās naudas apjomu nākamā gada budžetā, paredzot 25 miljonus eiro, kurus mēs vēlamies palielināt, lai tie sasniegtu 90 miljonu eiro līdz 2020. gadam. Tas jāatbalsta gan Eiropas Parlamentam, gan dalībvalstīm. Otrs logs ir līdzekļi tām valstīm, kas kopā vēlas iegādāties ekipējumu.
Piemēram, piecas vai desmit dalībvalstis var sanākt kopā un iesniegt kopīgu projektu par militārā ekipējuma iegādi," sacīja EK viceprezidents.
Plānots, ka fonds ļautu gadā ietaupīt līdz pat 100 miljardiem eiro, kas tiek tērēti publiskajos iepirkumos. Bet tagad šo naudu valstis varētu ietaupīt, lietas iegādājoties centralizēti un arī savstarpēji daloties ar tām. Paredzēts, ka daudzu miljonu lielas summas fondā varētu novirzīt no citām pozīcijām, piemēram, no izpētei jau paredzētās naudas.
Jau iepriekš izskanējusi asa kritika par to, ka ES, pumpējot savus aizsardzības muskuļus, atņemtu spēku NATO, jo lielākā daļa ES dalībvalstu ir arī aliansē. Par to allaž kritiski izsakās bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Taču ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni to noliedz, sakot, ka cieša sadarbība ar NATO būs viena no Eiropas drošības plāna prioritātēm.
"Nākamnedēļ mēs pieņemsim noteiktu piedāvājumu virkni kopīgai turpmākai Eiropas Savienības un NATO partnerībai. Jau šodien vēlāk es tiekos ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un, protams, par to runāsim arī nākamnedēļ gaidāmajā NATO ārlietu ministru sanāksmē," teica Mogerīni.
Tagad plāna darbība būs jāizvērtē arī dalībvalstīm, kas, gaidāms, notiks jau decembra sanāksmē Briselē.
