Ukrainai nodarītais kaitējums, spriežot pēc Eiropas Komisijas sniegtajiem datiem, tiek lēsts ap 600 miljardu eiro apmērā. Līdz šim izdevies bloķēt aptuveni 300 miljardus Krievijas centrālās bankas rezervju un iesaldēt apmēram 19 miljardus eiro Krievijas oligarhu naudas.

"Īstermiņā mēs kopā ar partneriem varētu izveidot struktūru, lai pārvaldītu šos fondus un tos ieguldītu. Mēs tad izmantotu ieņēmumus Ukrainai. Un pēc sankciju atcelšanas šie līdzekļi būtu jāizmanto, lai Krievija izmaksātu pilnu kompensāciju par Ukrainai nodarīto kaitējumu," norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Igaunija solās būt pirmā, kas izstrādātu tiesisko ietvaru iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai. Kā izteicies Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, tādējādi Igaunija izdarītu spiedienu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai process virzītos ātrāk.

Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") gan stāsta, ka igauņi neesot pirmie, jo Latvijas Tieslietu ministrija jau šovasar sākusi darbu pie risinājuma meklēšanas.

Nesen amatu pārņēmusī ministre vēsta, ka iecerējusi par to uzrunāt gan Igaunijas, gan citu ES dalībvalstu kolēģus šomēnes Stokholmā gaidāmajā tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē. Igauņi sola, ka viņu gatavotais plāns varētu būt konkrētāk apspriežams aptuveni pēc mēneša. Latvija pagaidām termiņus neprecizē.

"Esmu pārliecinājusies, ka darbs turpinās, un esmu informēta par visiem šiem soļiem, kas veikti. Mēs tādu plašāku analīzi varbūt publiski nesakām, jo tas tiešām skar mūsu pozīciju, kā vērsties pret agresorvalsti, bet noteikti Latvija dara visus mājasdarbus, un mēs iesim uz priekšu, tiklīdz tas būs juridiski iespējams," sola Lībiņa–Egnere.

Lietuvā savukārt uzskata, ka vispirms ir jāpieņem kopīgs lēmums Eiropas Savienībā, nevis kādai no dalībvalstīm jārīkojas atsevišķi.

"Lietuva un es personīgi sniedzu priekšlikumus visos Eiropas Savienības formātos par iekšlietām, lai būtu lēmumi par to, ko mēs darām ar iesaldētajiem aktīviem," informē Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite. "Un ir mūsu priekšlikums, par ko tiek paziņots, ka ir jābūt Eiropas lēmumam un vienotai politikai, lai mēs varētu paņemt šos līdzekļus, realizēt tos kaut kādā veidā un izmantot tos Ukrainas atjaunošanai."

Ja risinājums tā vai citādi tiks atrasts, tad kopējais apjoms, ko varētu realizēt par labu Ukrainai, piemēram, no Latvijā iesaldētajiem Krievijas resursiem būtu aptuveni 289 miljonu eiro vērtībā.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.