Eiropas valstu politiskie līderi piektdien, 17.novembrī, Gēteborgā sanāk uz sociālo samitu. Tā ir pirmā reize aptuveni 20 gadu laikā, kad šāda sanāksme tiks pilnībā veltīta nodarbinātībai, pensijām un citiem sociālās aizsardzības jautājumiem. Tikšanās namatēvs – Zviedrijas sociāldemokrātu premjers Stefans Lēvens – uzskata, ka Eiropa Savienība nav domāta tikai brīvā tirgus veicināšanai. Tās galvenais mērķis ir palīdzēt uzbūvēt labākus dzīves apstākļus saviem iedzīvotājiem.
Samita laikā tiks atklāta arī jauna Eiropas Savienības iniciatīva – sociālo tiesību pīlārs. Daži to sauc par pagrieziena punktu Eiropas attīstībā. Citi ir bažīgi par iespējamām papildu saistībām.
Eiropas Arodbiedrību institūta pētniece Zane Rasnača intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka sākotnēji Eiropas Savienība nebija paredzēta tam, lai īstenotu sociālo izlīdzināšanu. Tomēr vēsturiski tas mainījās, jo kļuva skaidrs, ka ekonomiskajai integrācijai bez noteiktu sociālo jautājumu regulēšanas var būt negatīvas sekas. “Proti, brīvais tirgus veicina to, ka uzņēmumi sacentīsies ar algām. Piemēram, maksājot mazākas algas nekā citās valstīs.”
Arī pēc ekonomiskās krīzes ES izskanējuši pārmetumi, ka tā nedara pietiekami sociālajā jomā un cilvēki nav pietiekami aizsargāti sociālajā jomā. “Attiecīgi sociālais pīlārs un apņemšanās sociālajā jomā ir kā apņemšanās šai kritikai, kas izskanējusi pēdējo gadu laikā,” stāstīja pētniece.
Eiropas sociālā pīlāra iecere ir veicināt tādu politiku, kas strādātu ar sociālajiem jautājumiem. Līdz ar to Eiropā būtu jāizveido līdzīgi sociālās politikas pamatprincipiem, taču atšķirības tik un tā nezudīs, piemēram, pabalstu sistēmā.
Kā piemēru Rasnača minēja tādu pīlāra principu kā vienlīdzīgu līdzekļu pārdali, ko var attiecināt arī uz pensijām: “Šis pīlāra princips, veicinot vienlīdzīgākas, labākas pensijas, var tikt saprast arī tādā veidā, ka finansējumu, kas mums ir, sadalām vienlīdzīgāk.” Pētniece norāda uz to, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur nav pensiju griestu.
