No 1. jūlija Eiropas Savienību varēs apmeklēt Alžīrijas, Austrālijas, Gruzijas, Japānas, Jaunzēlandes, Kanādas, Marokas, Melnkalnes, Ruandas, Serbijas, Dienvidkorejas, Taizemes, Tunisijas un Urugvajas pilsoņi.
ES “drošo valstu” sarakstā iekļaus arī Ķīnu, ja Pekina atcels savā valstī spēkā esošo ES dalībvalstu pilsoņu ieceļošanas aizliegumu.
Sarakstā iekļāva valstis, kurās Covid-19 epidemioloģiskā situācija ir tāda pati vai labāka nekā vidēji ES. Galvenais kritērijs bija ne vairāk kā 16 inficēto uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju pēdējo divu nedēļu laikā.
Šī iemesla dēļ sarakstā nav atrodamas ASV, Brazīlija, Krievija un Indija.
Izmaiņas sarakstā būs atkarīgas no epidemioloģiskajām izmaiņām sarakstā pašreiz iekļautajās valstīs un arī neiekļautajās valstīs.
Brisele lēmumu pieņēma, pamatojoties uz jauno Covid-19 gadījumu skaitu pēdējās 14 dienās, vispārējo slimības izplatības tendenci, kā arī valdību rīcību krīzes situācijā. Sarakstu plānots pārskatīt ik pēc divām nedēļām.
Vienlaikus tas nav juridiski saistošs, bet gan rekomendējoša rakstura. Katra dalībvalsts pati atbild par nosacījumu īstenošanu un līdz ar to var lemt par robežu slēgšanu nepieciešamības gadījumā.
Arī valstis, kuras ir "zaļajā" sarakstā, piemēram, Austrālija, pašas var lemt, vai ļaut ieceļot Eiropas Savienības pilsoņiem.
Ik gadu uz Eiropu dodas aptuveni 15 miljoni ASV tūristu. Šogad šo iztrūkumu īpaši izjūt Itālija, Spānija un Francija, kuras iecienījuši amerikāņu tūristi. Parasti tik pilnās ielas Itālijas skaistākajās pilsētās tagad ir tukšas.
“Mums tā ir traģēdija. Tūrisma ziņā mēs kādreiz bijām pasaules centrs. Tagad es nezinu, kas būs nākotnē. Baidos no nākotnes,” medijiem atzina Itālijas restorāna īpašnieks Antonio Andželīno.
“Ir nodarīts liels kaitējums, it īpaši tādām mākslas pilsētām kā Roma, Florence, Venēcija, kuras pēdējos gados īpaši paļāvušās uz tūristiem no ASV. Aizliegums skar arī tūristus, kuri ierodas no Brazīlijas un Krievijas un parasti tērē vairāk,” norādīja Viesnīcu īpašnieku arodbiedrības prezidents Bernabo Boka.
Tūristu trūkumu izjūt arī parīzieši. Ik gadu pilsētu apmeklē vairāki desmiti miljoni tūristu. Šogad daudzas vitrīnas rotā uzraksti “slēgts”.
“Šeit mums bija daudz amerikāņu tūristu. Viņi bija aptuveni 50% no maniem klientiem. Dažiem amerikāņu klientu bija pat vairāk nekā puse no visiem. Mēs to nekādi nevaram aizvietot, jo arī vietējo tūristu nav,” stāstīja Venēcijas masku un mākslas veikala īpašniece Paola Pelicāri.
Covid-19 skarto skaits ASV pārsniedzis divarpus miljonus. Ik dienu vīruss dzēš vairāku simtu cilvēku dzīvību. Vairākos štatos, kur iepriekš ierobežojumi tika atcelti, tagad atgriežas pie stingrākiem noteikumiem, lai novērstu pulcēšanos.
“Tagad mums ir aptuveni 40 tūkstoši jaunu gadījumu dienā. Nebūtu pārsteigts, ja nākotnē tie būtu 100 tūkstoši gadījumu dienā. Esmu ļoti noraizējies,” atzina ASV galvenais epidemiologs Entonijs Fauči.
Brazīlijā inficēto skaits ik dienu pieaug par vairākiem desmitiem tūkstošu, kopumā pārsniedzot miljonu. Krievijā ar Covid-19 saslimušo ir vairāk nekā pusmiljons. Ik dienu no bīstamā vīrusa dzīvību zaudē vairāk nekā simt cilvēku.
KONTEKSTS:
Samazinoties saslimstībai ar Covid-19, Eiropas valstis pakāpeniski mazina noteiktos ierobežojumus. No 15. maija atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju. Iekšējās robežas pamazām atver arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna Pasaules Veselības organizāciju informēja pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
