Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Gāzes baloniem cena nedaudz kāpusi; apritē arī sarkanie baloni

Top ES pret Krieviju vērsto sankciju 8. kārta

Eiropas Savienība ar jaunām sankcijām grib liegt Krievijai gan tehnoloģijas, gan sadzīves priekšmetus

Reaģējot uz Kremļa paziņojumu par mobilizāciju un pseidoreferendumiem Krievijas okupētajos Ukrainas apgabalos, kā arī draudiem izmantot kodolieročus, Eiropas Savienība (ES) plāno nākamo, pēc skaita jau astoto sankciju kārtu pret Krieviju. Paredzams, ka tajā būs noteikti arī Krievijas naftas cenas griesti.

Ar katru nākamo kārtu ir arvien grūtāk nākt klajā ar jaunām sankcijām, kas Krievijas ekonomiku vājinātu vairāk nekā pašas Eiropas ekonomiku.

Eiropas Komisija (EK) ierosina noteikt cenu griestus Krievijas naftai, bet tas vairāk attiecas uz to Krievijas naftu, ko iepērk trešās valstis, jo no 5. decembra ES vairs nepirks ar kuģiem transportēto Krievijas jēlnaftu; šāds lēmums būs spēkā jau no iepriekšējām sankciju kārtām.

Par naftas cenu griestiem iepriekš vienojās G7 valstis. Šis naftas cenu ierobežojums samazinās Krievijas ieņēmumus un stabilizēs pasaules enerģijas tirgu.

EK ierosina vērsties pret Krievijas tērauda rūpniecību un arī noteikt eksporta aizliegumus pusvadītājiem, lidmašīnām un konkrētām ķīmiskām vielām, kas ir ļoti svarīgas valsts bruņotajiem spēkiem.

"Mēs piedāvājam arī paplašināt to produktu sarakstu, kurus vairs nevar eksportēt uz Krieviju. Šeit mērķis ir atņemt Kremļa militārajam kompleksam galvenās tehnoloģijas," vēsta Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Taču šī sankciju kārta skartu arī sadzīves priekšmetus – kosmētiku, skūšanās lietas, ziepes, tualetes papīru, zobu diegu un līdzīgas lietas.

Tualetes papīrs ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina attēlu

Priekšlikumi ietver arī aizliegumus eiropiešiem sniegt Krievijai arhitektūras un inženiertehniskos pakalpojumus, juridiskas vai informācijas tehnoloģiju (IT) konsultācijas. Tāpat būs arī aizliegums ES pilsoņiem piedalīties Krievijas valsts uzņēmumu valdēs.

Sākotnējā ideja aizliegt Krievijas dimantu importu tomēr izņemta no piedāvājuma – pret to iestājās Beļģija, kurai Antverpenē ir plaša dimantu apstrādes un tirdzniecības industrija.

Tiks papildināts arī to personu loks, pret kurām noteiktas sankcijas, iesaldējot aktīvus un nosakot ceļošanas aizliegumus. Šobrīd tajā ir vairāk nekā 1200 personas.

Tie ir Eiropas Komisijas ierosinājumi, bet grūti prognozēt, vai dalībvalstis visam piekritīs un cik ātri tas varētu notikt. Iepriekšējās sankciju kārtas apstiprināšana prasīja mēnesi.

Ungārijas amatpersonas jau izteikušās, ka šī valsts neatbalstīs jaunās sankcijas pret Krieviju, ja tās skars arī enerģētikas nozari.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti