Šim solim ir pagaidu raksturs, sacīja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels, paužot cerību, ka misijas darbu varēs atsākt iespējami drīz.
Eiropas Savienībai Mali ir divas apmācību misijas. Viena strādā ar armiju, bet otra ar civilajiem drošības spēkiem, šādi cenšoties stiprināt valsts spējas kontrolēt plašo, bet nestabilo teritoriju.
Pēc ES aizsardzības ministru sanāksmes Berlīnē Borels sacīja, ka
abas misijas "tiek uz laiku apturētas, jo izveidojušos apstākļu dēļ tām savas normālās aktivitātes turpināt nav iespējams".
ES Apmācību misijā (EUTM) Mali kopš tās izveidošanas 2013. gadā apmācīti aptuveni 18 000 karavīru, tomēr šo karavīru vidū nav galveno puča līderu, skaidro Brisele.
ES vēlas arī turpmāk palīdzēt Mali pārvarēt savas problēmas, sacīja Borels, cita starpā arī tāpēc, ka ES negrib, lai Mali kļūtu par placdarmu, no kura tiek izvērsti uzbrukumi Eiropai.
"ES ir ieguldījusi Mali daudz, un mēs negribam, ka šie pūliņi būs izrādījušies veltīgi," sacīja Borels. "Darbs turpināsies, un mēs atsāksim aktivitātes, cik vien drīz iespējams."
ES prezidējošās valsts Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karrenbauere mudināja puča līderus iespējami drīz sākt pāreju uz civilistu administrāciju un jaunām vēlēšanām.
Pučā 18. augustā tika gāzts Mali prezidents Ibrahims Bubakars Keita, izraisot šoku Mali kaimiņvalstīs, kas bažījas, ka trauslā valsts, kurai jācīnās ar džihādistiem un ekonomikas krīzi, ieslīgs haosā.
Prezidents Keita, kuru 18. augustā sagrāba sadumpojušies karavīri, naktī uz 19. augustu paziņoja par atkāpšanos no amata. Viņš arī apliecināja, ka tiek atlaista valdība un parlaments.
Pučisti 19. augustā neilgi pēc prezidenta Keitas paziņojuma par atkāpšanos apliecināja, ka valstī pārņem pārejas pilnvaras.
Mali hunta svētdien pavēstīja, ka vēlas, lai valsti nākamos trīs gadus pārvaldītu armijas vadīta pārejas administrācija.
Kaut arī pučs izsaucis starptautisku nosodījumu, galvaspilsētas ielās prezidenta gāšanu svinēja tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju.
Pēdējo mēnešu laikā Mali bija aktivizējusies protestu kustība pret līdzšinējo valdību, kas tiek vainota nespējā risināt samilzušās ekonomikas problēmas un tikt galā ar islāmistu nemierniekiem.
