Panorāma

Pašvaldības jūtas nenovērtētas

Panorāma

Odesā gatavojas iespējamiem uzbrukumiem

ES vienojusies par piekto sankciju paketi pret Krieviju

Eiropas Savienība apstiprinājusi jaunas sankcijas pret Krieviju, aizliedz ogļu importu

Eiropas Savienība (ES) piektdien apstiprināja jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju, lai palielinātu spiedienu pret Vladimira Putina režīmu un paātrinātu karadarbības izbeigšanu Ukrainā.

Jaunās sankcijas paredz pilnībā aizliegt visu veidu Krievijas ogļu importu. Aizliegums stāsies spēkā no šī gada augusta.

Eiropas Komisija norāda, ka sankcijas ietekmēs aptuveni ceturto daļu no Krievijas kopējā ogļu eksporta apjoma, tādējādi Krievijas ieņēmumi samazināsies par astoņiem miljardiem eiro gadā.

Ukraina aicināja ES valstis aizliegt arī Krievijas naftas un gāzes importu, bet vairākas dalībvalstis, piemēram, Vācija, Austrija un Ungārija, atzina, ka pašlaik vēl nav gatavas pieņemt tik radikālu lēmumu.

ES valstis no Krievijas naftas un gāzes ir atkarīgas vairāk nekā no oglēm. Krievijas daļa ES valstu ogļu importā ir zem 20%, bet ES valstis no Krievijas saņem vairāk nekā 40% dabasgāzes un ap 36% naftas.

Sankcijas vērstas arī pret Krievijas kravu pārvadājumiem. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumu firmām aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā (nevarēs braukt arī tranzītā caur ES valstīm). Iespējami daži izņēmumi attiecībā uz pārtikas, energoresursu un humānās palīdzības transportu.

Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības dalībvalstu ostās. Arī šajā jomā būs daži izņēmumi attiecībā uz pārtikas, medikamentu, energoresursu un humānās palīdzības kravām.

Krievija vairs nevarēs eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās jūras veltes (ieskaitot kaviāru). Tāpat noteikts aizliegums Baltkrievijas kālija minerālmēslu eksportam uz ES valstīm.

Eiropas Savienības valstis nedrīkstēs eksportēt uz Krieviju dažādas modernas iekārtas, pusvadītājus, kvantu datorus. Pastiprināts aizliegums attiecībā uz aviācijas degvielu un tās piedevām, ko varētu izmantot Krievijas karaspēks.

Eiropas Savienības valstīm aizliegts veikt jebkādus darījumus ar četrām Krievijas bankām, kas kopā kontrolē 23% no Krievijas banku sektora.

Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem aizliegts piedalīties ES valstu sabiedriskā iepirkuma konkursos.

Aizliegts visu Eiropas Savienības dalībvalstīs izmantoto valūtu ( ne tikai eiro) banknošu eksports uz Krieviju.

Samazināta sadarbība ar Krieviju izglītības un zinātnes jomā, aizliedzot Krievijas valsts finansētām iestādēm piedalīties dažādos Eiropas Savienības sadarbības projektos, piemēram, “Horizon 2020”, “Euratom” un “Erasmus+”.

ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels norāda, ka sankciju pastiprināšana ir arī atbildes reakcija uz zvērībām, ko Krievijas karaspēks pastrādājis Bučā un citās Ukrainas pilsētās.

"Mūsu sankciju mērķis ir apturēt Krievijas karaspēka necilvēcīgo un agresīvo rīcību, liekot Kremļa lēmumu pieņēmējiem saprast, ka par šo pretlikumīgo agresiju būs dārgi jāmaksā," uzsver Borels.

Eiropas Savienības sankciju saraksts papildināts ar 217 fiziskām un 18 juridiskām personām, to vidū ir 179 pašpasludināto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” valdību un parlamentu locekļi.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība kopumā iesaldējusi sankcijām pakļauto Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu un uzņēmumu aktīvus gandrīz 30 miljardu eiro apmērā.

"Vairāk nekā puse dalībvalstu jau ziņojušas Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai iesaldētu aktīvus. Līdz šim Eiropas Savienībā iesaldētie līdzekļi ir gandrīz 30 miljardu eiro vērtībā, tajā skaitā tādi aktīvi kā helikopteri, nekustamais īpašums, laivas un mākslas darbi. Tāpat sankciju izpildes ietvaros bloķēti darījumi aptuveni 196 miljardu eiro apmērā," vēsta Eiropas Komisijas pārstāvis Kristians Vīgands.

Eiropas Komisija norāda, ka kopš 2014. gada sankciju sarakstā iekļauta jau 1091 fiziska un 80 juridisku personu.

Eiropas Savienība noteikusi sankcijas arī pret divām Krievijas prezidenta Vladimira Putina  meitām. Arī Lielbritānija papildinājusi sankciju sarakstu, paziņojot par aktīvu iesaldēšanu  Putina meitām, kā arī ārlietu ministra Sergeja Lavrova meitai. Nedēļas sākumā līdzīgas sankcijas jau piemēroja ASV.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis noteikt vēl plašākas sankcijas, brīdinot, ka Ukrainai jāgatavojas atkārtotam uzbrukumam valsts austrumos.

"Pirmkārt, Ukrainai ir vajadzīgi ieroči, kas ļautu mums uzvarēt kaujas laukā. Tās būtu visstingrākās sankcijas pret Krieviju no visām iespējamām," teica Zelenskis.

"Krievijai jau sen nav nekāda sakara ar cilvēktiesību jēdzienu. Kādu dienu tas var mainīties. Taču šobrīd Krievija un tās militārpersonas ir galvenais drauds uz planētas brīvībai, cilvēku drošībai un cilvēktiesību koncepcijai."

Eiropas Savienība šonedēļ arī piekrita palielināt finansējumu ieroču piegādēm Ukrainai līdz 1,5 miljardiem eiro.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt