Eiropas Savienība apstiprina sesto sankciju paketi pret Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Savienība (ES) oficiāli apstiprinājusi sesto sankciju paketi Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā.

"Mēs pastiprinām ierobežojumus, kas ietekmē Kremļa spējas finansēt karu, ieviešot jaunas ekonomiskās sankcijas. Mēs aizliedzam Krievijas naftas importu ES un tādējādi samazinām milzīgu ienākumu avotu Krievijai.

Mēs no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdzam vairāk galveno Krievijas banku. Mēs arī uzliekam sankcijas dezinformācijas izplatītajiem, kas aktīvi līdzdarbojas prezidenta Putina kara propagandā," paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

Jaunās ES sankcijas aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. Pakāpeniska atteikšanās no Krievijas naftas prasīs sešus mēnešus jēlnaftai un līdz astoņiem mēnešiem citiem naftas pārstrādes produktiem.

Pagaidu izņēmums jēlnaftas importam pa cauruļvadiem attiecināts uz tām ES dalībvalstīm, "kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ cieš no īpašas Krievijas piegāžu atkarības un kurām nav dzīvotspējīgas alternatīvas".

No SWIFT tiek atslēgtas bankas "Sberbank", Maskavas kredītu banka, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banka.

Tāpat ES aptur trīs Krievijas valsts telekanālu apraidi – "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr".

ES arī papildina sankciju sarakstu ar jaunām personām un organizācijām, uz kurām attiecas eksporta ierobežojumi attiecībā uz dubultas izmantošanas precēm un tehnoloģijām. Šajā sarakstā iekļautas gan Krievijas, gan Baltkrievijas organizācijas.

Tāpat ES aizliedz sniegt Krievijai grāmatvedības un sabiedrisko attiecību pakalpojumus, kā arī nosaka individuālas sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām, kas atbildīgas par Krievijas spēku pastrādātajām zvērībām Bučā un Mariupolē un kas atbalsta karu. Šo personu saraksts tiks publicēts vēlāk.

 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti