Eiropas Savienība vēsta, ka sankcijas samazinās Krievijas ieņēmumus par septiņiem miljardiem eiro. Tāpat aizliegts eksportēt uz Krieviju dažādas tehnoloģijas, ko Krievijas armija varētu izmantot cīņā pret Ukrainu. Sankcijas arīdzan paredz noteikt cenu griestus Krievijas naftai.
Sankciju mērķis ir apturēt "Putina kara mašīnu"
ES valstu uzņēmumiem būs aizliegts nodrošināt jebkādus jūras transporta pakalpojumus, kas palīdzētu Krievijai eksportēt naftu uz trešajām valstīm.
Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels uzsvēris, ka jaunās sankcijas apstiprina ES valstu apņēmību "apturēt Putina kara mašīnu".
"Mēs vēl vairāk iedragāsim Krievijas kara ekonomiku, ierobežosim Krievijas importa/eksporta iespējas, kā arī strauji tuvojamies mērķim atbrīvoties no Krievijas energoresursu atkarības. Eiropas Savienība atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams," uzsver Borels.
The EU has adopted new sanctions in response to Russia’s annexation in Ukraine. These include:
— EU Council (@EUCouncil) October 6, 2022
🛢️ introducing an oil price cap into EU law
➕ additional trade restrictions
More ⬇️ #StandWithUkraine
Sankcijām pakļauto personu sarakstā tiks iekļautas amatpersonas, kas saistītas ar septembra beigās okupētajos Ukrainas reģionos notikušajiem pseidoreferendumiem, kā arī pēc tam pasludināto šo apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Krievijai nevarēs sniegt virkni pakalpojumu
Uz Krieviju būs aizliegts eksportēt virkni preču, piemēram, šaujamieročus, munīciju un elektroniku, ko iespējams izmantot ieroču sistēmās.
ES valstu uzņēmumiem aizliegts sniegt Krievijas pakalpojumus, kas saistīti ar inženieru un arhitektu pakalpojumiem, IT konsultācijām, kā arī juridiskiem pakalpojumiem.
Savukārt no Krievijas nevarēs importēt tādas preces kā noteiktu veidu mašīnas un iekārtas, plastmasas un tekstila izstrādājumus, apavus, keramiku u.c.
Jaunās sankcijas arīdzan aizliedz ES dalībvalstu pilsoņiem ieņemt jebkādus amatus noteiktu Krievijas valsts uzņēmumu pārvaldē.
Atbrīvotajās teritorijās atgriežas normāla dzīve
Ukrainas armija tikmēr valsts austrumos un dienvidos turpina sekmīgas pretuzbrukumu operācijas, kuru mērķis ir atgūt okupētās teritorijas. Vēl vismaz trīs ciemati ir atbrīvoti Hersonas apgabalā, kur valsts aizstāvji turpina strauji virzīties uz priekšu.
Ukrainas bruņotie spēki ir uzsākuši arī Luhanskas apgabala atbrīvošanu no okupantiem. Apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs apgalvo, ka Ukrainas armija ir iegājusi vismaz sešās apdzīvotajās vietās, kuras iepriekš atradās iebrucēju kontrolē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien vakarā uzrunā iedzīvotājiem sacīja, ka arvien vairāk vietās, kuras ir atbrīvotas no Krievijas okupācijas važām, atgriežas normāla dzīve.
"Šodien Doneckas apgabala Limanā, Svjatohirskā un Jarovā vēl viens notikums liecināja par atgriešanos normālā dzīvē – tur atsākās pensiju izmaksāšana. Izsniedzam arī pārtiku un humāno palīdzību.
Ukrainas karoga atgriešana nozīmē, ka mierīga un sociāli droša dzīve atkal ir iespējama Donbasā un visās pārējās teritorijās, kuras uz laiku bija okupējusi Krievija," sacīja Zelenskis.
Ukraina turpina pretuzbrukumu
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi savā jaunākajā ziņojumā norāda, ka Ukrainas armijas mēnesi ilgusī pretuzbrukuma operācija valsts ziemeļaustrumos nav noslēgusies un var turpināties ar plašu teritoriju atkarošanu Luhanskas apgabalā.
Tam esot visi priekšnosacījumi, jo Krievijas karaspēks pēc padzīšanas no Harkivas apgabala nenostiprināja savas pozīcijas Luhanskas apgabala rietumos, kur pašlaik notiek ukraiņu pretuzbrukumi.
Turklāt domnīcas analītiķi uzskata, ka Ukrainas īstenotās pretuzbrukumu operācijas vienlaikus valsts dienvidos un austrumos liek Krievijai izvēlēties, kur pastiprināt un samazināt aizsardzību, bet tas palielinot ukraiņu panākumu iespējas gan vienā, gan otrā reģionā.
Savukārt izdevums "The Wall Street Journal" raksta, ka pēc Ukrainas armijas straujajiem panākumiem Harkivas apgabalā ukraiņu rīcībā ir nonācis liels daudzums Krievijas smagās bruņutehnikas un padomju laikā ražoti artilērijas lādiņi. Kāds augsta ranga Ukrainas armijas virsnieks izdevumam sacījis, ka tagad Krievijas karaspēkam frontes austrumu sektorā vairs nav pārsvara ugunsspēkā.
Krievija ar raķetēm apšauda Ukrainas pilsētas
Vismaz divi cilvēki nogalināti ceturtdien no rīta notikušajos raķešu uzbrukumos dzīvojamiem rajoniem Zaporižjā. Triecienu rezultātā ir nopostītas vairākas daudzstāvu ēkas, kuru pagrabos ir iesprostoti cilvēki.
Ārkārtas dienesti turpina meklēšanas un glābšanas darbus. No vienas mājas drupām izdevās izglābt trīs gadus vecu meiteni, kuru nogādāja slimnīcā. Vietējās varasiestādes apgalvo, ka pilsētā nokritušas vismaz septiņas krievu raķetes.
Aizvadītajā naktī Krievijas raķešu un dronu uzbrukumi notikuši arī Harkivai, Odesai un Mikolajivai.
Ukrainas Ārlietu ministrija ir nosodījusi Krievijas mēģinājumus piesavināties Zaporižjas atomelektrostaciju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstīja dekrētu, uzdodot pārņemt Krievijas īpašumā atomelektrostaciju, kas ir lielākā Eiropā.
Ukrainas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Putina dekrēts ir pretlikumīgs. Ministrija aicināja Eiropas Savienību, G7 valstis un citus partnerus steidzami noteikt sankcijas pret Krievijas valsts kodolaģentūru "Rosatom" un ar to saistītajiem uzņēmumiem un institūcijām.
Kijivā ceturtdien ieradīsies Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi, lai apspriestu situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
