ES dalībvalstu vidū gan trūkst vienotības Izraēlas un Palestīnas konflikta jautājumā. Piemēram, Ungārija ir cieša Izraēlas sabiedrotā un bija vienīgā, kas atteicās atbalstīt ārlietu ministru kopējo nostāju, lai gan arī tajā starp dalībvalstīm ir atšķirības.
Trūkst vienprātības
Rumānija un Bulgārija atbalsta Izraēlu, pēdējās dienās Izraēlas karogs ir plīvojis arī virs oficiālām ēkām Vācijā, Austrijā un Čehijā. Savukārt Beļģija, Īrija, Zviedrija un Luksemburga ir kritiskāk noskaņotas pret Izraēlu. Francija parasti ir neitrālāka, taču šķiet, ka pēdējās dienās vairāk sliecas atbalstīt Izraēlu.
Latvija, spriežot pēc Saeimas Ārlietu komisijas paziņojuma ar aicinājumu pārtraukt vardarbību, ir atzinusi Izraēlas tiesības aizsargāt savus iedzīvotājus pret raķešu uzbrukumiem.
ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pēc sarunām paziņoja: “Mēs nosodām “Hamas” un citu teroristu grupu veiktos raķešu uzbrukumus Izraēlas teritorijai.
Mēs pilnībā atbalstām Izraēlas tiesības aizstāvēties, bet mēs arī uzskatām, ka tam jānotiek proporcionālā veidā un ievērojot starptautiskās cilvēktiesību normas.”
“Hamas” rakešu uzbrukumā Izraēlas dienvidos otrdien nogalināti divi viesstrādnieki no Taizemes, bet vēl vismaz astoņi cilvēki ievainoti. Izraēlas aviācijas triecienos Gazā iznīcinātas vairākas ēkas un “Hamas” pazemes tuneļi.
Konflikta atbalsis Eiropā
Izraēlas uzbrukumos Gazas joslai, kur dzīvo 2 miljoni cilvēku, nodarīti nopietni kaitējumi infrastruktūrai un pēdējās dienās iznīcinātas 40 skolas un četras slimnīcas. Jebkurā brīdī var beigties degvielas krājumi.
Tāpēc humānā palīdzība Gazai ir vajadzīga, bet kā norāda vairāki eksperti – tas arī ir viss, ko Eiropas Savienība var darīt. “Hamas”, kas pārvalda Gazas joslu, Eiropas Savienība ir iekļāvusi teroristu grupējumu sarakstā. Izraēla pieprasa no Briseles nepārprotamu atbalstu kā no demokrātisku valstu bloka. Bet palestīnieši apsūdz Briseli par acu pievēršanu uz starptautisko tiesību pārkāpumiem, ko veicot Izraēla.
Izraēlas un palestīniešu konflikta atbalsis jūtamas arī Eiropā. Nedēļas nogalē Parīzē, Madridē, Atēnās, Romā, Berlīnē un citās Eiropas pilsētās cilvēki izgāja ielās pret Izraēlu vērstās demonstrācijās.
Daudzos gadījumos tās bija antisemītiskas, un tas ir satraucis dažu Eiropas valstu valdības, raksta izdevums “Politico”.
Erdogans kritizē Baidenu
ASV prezidents Džo Baidens telefonsarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu ir paudis atbalstu pamieram. Saruna notika neilgi pēc tam, kad ASV bloķēja kārtējo ANO Drošības padomes paziņojumu, kas aicinātu nomierināt situāciju Tuvajos Austrumos.
ASV sabiedrotās Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka uz ASV prezidenta rokām ir asinis, jo Baidens atbalsta Izraēlu.
“Palestīniešu teritorijas ir pārņēmušas vajāšanas, ciešanas un asinis, tāpat kā daudzas citas teritorijas, kas zaudēja mieru pēc Osmaņu impērijas sabrukuma. Un jūs to atbalstāt.
Jūs rakstāt vēsturi ar savām asiņainajām rokām. Jūs piespiedāt mūs to pateikt, tāpēc, ka mēs vairs nevaram klusēt,” sacīja Turcijas prezidents.
KONTEKSTS:
Izraēlā un palestīniešu teritorijā pašlaik vērojamas asākās sadursmes kopš 2014. gada, bet tagadējais konflikts ir tikai kārtējā lappuse senā un asiņainā cīņā.
Izraēlas valsts tika nodibināta 1948. gadā, kad pasaule mēģināja atgūties no Otrā pasaules kara postījumiem. Taču jaunā ebreju valsts tika izveidota teritorijā, ko par savējo uzskatīja arī arābi. Viņi joprojām nav samierinājušies ar ebreju nostiprināšanos šajā vietā.
1948. gada karā arābu valstu koalīcija mēģināja iznīcināt jaundzimušo Izraēlas valsti, bet cieta sakāvi, un Izraēla sāka izplesties ārpus teritorijas, kas ebrejiem bija atvēlēta saskaņā ar ANO piedāvāto plānu. Izraēlas ekspansija turpinājās pēc Sešu dienu kara 1967. gadā, kad Izraēla atkal sakāva arābu valstu spēkus un okupēja palestīniešu apdzīvoto teritoriju.
Palestīnieši ir saniknoti, ka pēc 1967. gada kara Izraēla piesavinājās vēl vairāk viņu zemes un sāka būvēt ebreju kolonistu apmetnes.
