Dienas ziņas

Laboratoriju kapacitāte gandrīz izsmelta

Dienas ziņas

Dienas ziņas

NATO valstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu

Eiropas Savienība: 21. gadsimtā nav vietas «ietekmes sfērām»

Pirmdien notikušajā Eiropas Savienības ārlietu padomē dalībvalstu ārlietu ministri atkārtoti pauda atbalstu Ukrainai un nosodīja Krieviju, uzsverot, ka 21. gadsimtā nav vietas jēdzienam “ietekmes sfēras”.

Eiropas Komisija tikmēr paziņojusi par 1,2 miljardu eiro lielas jaunas finansiālās paketes palīdzību Ukrainai. Savukārt NATO pirmdien paziņoja, ka dalībvalstis uz Austrumeiropu sūta spēkus centienos stiprināt reģiona aizsardzību.

ASV varētu pārvietot savas vienības uz Austrumeiropu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Baltijas jūras reģionā paplašināt NATO sabiedroto, tai skaitā ASV, spēkus.

NATO vēsta, ka alianses dalībvalstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai pastiprinātu tās aizsardzību sakarā ar saspīlējumu, kas radies pēc Krievijas spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka alianse īstenos visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu visus sabiedrotos, tostarp pastiprinot alianses austrumu daļu. Viņš piebilda, ka alianse vienmēr atbildēs uz tās drošības vides pasliktināšanos.

NATO norādīja uz pēdējo dienu laikā spertajiem soļiem, proti, Dānijas valdības lēmumu stiprināt Baltijas reģiona drošību, uz NATO misijām nosūtot papildu fregati un četrus iznīcinātājus, Spānijai palielinot izvietoto karakuģu skaitu un Nīderlandei izsludinot gatavību jūras un sauszemes vienībām to izmantošanai ātrās reaģēšanas spēkos. NATO paziņojumā arī minēts Francijas nesenais piedāvājums nosūtīt karavīrus uz Bulgāriju, kā arī tas, ka ASV ir skaidri parādījušas, ka domā par savas militārās klātbūtnes palielināšanu.

NATO paziņojums seko neilgi pēc laikraksta “The New York Times” ziņām, ka ASV valdība apsver iespēju nosūtīt 1000 līdz 5000 karavīru uz Baltijas valstīm, Poliju un citām Austrumeiropas valstīm, lai stiprinātu sabiedroto aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju.

Kā aģentūrai "Reuters" atklāja kāds NATO diplomāts, ASV apsver arī karavīru pārvietošanu no Rietumeiropas uz Austrumeiropu tuvākajās nedēļās. Diplomāts sacījis, ka potenciālā karavīru pārvietošana būtu pakāpeniska un NATO plaisu aizpildīšana austrumu flangā varētu notikt tuvāko nedēļu laikā. Baltijas valstīs pašlaik ir izvietoti ap 4000 citu NATO dalībvalstu karavīru, bet Polijā izvietoti ap 4000 amerikāņu karavīru un vēl 1000 karavīru no citām NATO valstīm.

Landsberģis: Rietumiem jābūt vienotiem

Kremlis, reaģējot uz NATO paziņojumu, pirmdien apsūdzēja ASV un NATO spriedzes palielināšanā. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Vašingtona un NATO saasina spriedzi ar “informācijas histēriju”. Viņš piebilda, ka Ukrainas karaspēka ofensīvas risks pret Maskavas atbalstītajiem separātistiem esot “ļoti augsts”.

Peskovs paziņoja, ka Ukraina gatavo ofensīvu Austrumukrainā, un risks, ka tas notiks ir "ļoti liels, lielāks nekā agrāk". Ukrainas varasiestādes koncentrējot lielu daudzumu spēku un līdzekļu pie robežas ar pašpasludinātajām republikām.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis uzsver, ka šajā krīzes situācijā Rietumiem ir svarīgi saglabāt vienotu nostāju pret Krieviju.

“Zinot Krievijas taktiku, esmu pārliecināts, ka viens no viņu mērķiem ir sašķelt Rietumus, panākt, ka mūsu balsis nav vienotas un ka ieņemam atšķirīgas pozīcijas. Mēs nevaram ļaut Krievijai uzvarēt šajā jautājumā.

Un, runājot par sankcijām, mūsu vārdiem jābūt patiesiem par to, ka sankcijas būs nepanesamas. Tas ir vienīgais atturēšanas līdzeklis. Ja tās būs panesamas, tas vairs nebūs atturēšanas līdzeklis,” secina Landsberģis.

Džonsons brīdina Krieviju neriskēt ar "jaunu Čečeniju"

Rietumvalstis palīdz Ukrainai ne tikai praktiski, bet arī finansiāli. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien paziņoja, ka Eiropas Savienība izstrādājusi ārkārtas palīdzības paketi Ukrainai 1,2 miljardu eiro apmērā.

“Eiropas Savienība jau ir sniegusi būtisku palīdzību Ukrainai, gan atbalstot valsts noturību, gan valsts modernizāciju un arī specifiski, lai valsts spētu cīnīties ar Covid-19 pandēmiju. Šodien es paziņoju par jaunu finansiālo palīdzības paketi, veidotu no ārkārtas aizdevumiem un grantiem. Šī pakete palīdzēs Ukrainai tagad risināt tās finansējuma vajadzības konflikta dēļ.”

Cīņā ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem kritušā Ukrainas karavīra māte pie piemiņas sienas galvaspilsētā Kijevā

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim bijusi telefonsaruna ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu. Tajā viņš aicinājis Eiropas Savienību palikt vienotai iespējamā Krievijas iebrukuma priekšā. Tas esot svarīgi Ukrainas “suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībai”.

Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien brīdināja Krieviju, ka tā riskē ar “jaunu Čečeniju”, ja tā iebruks Ukrainā.

Pēc Džonsona domām, iebrukums Ukrainā no Krievijas perspektīvas būs “sāpīgs, vardarbīgs un asiņains, un ir ļoti svarīgi, lai cilvēki Krievijā saprastu, ka tā varētu būt jauna Čečenija”.

Vai Putins gatavo uzbrukumu pēc olimpiādes?

Drošības eksperti tikmēr izsaka minējumus par nākamajām Krievijas prezidenta Vladimira Putina darbībām. Kā uzskata bijušais ASV armijas komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess, Putins varētu izšķirties par labu iebrukumam pēc Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm, sekojot precedentam pēc 2014. gada Soču olimpiskajām spēlēm, kad Krievija neilgi pēc tam anektēja Krimu.

Iebrukuma atlikšana varētu notikt, jo Putins nevēlas aizēnot Ķīnas prezidentam būtisko notikumu un arī mācības Baltkrievijā ap to laiku varētu būt noslēgušās.

Vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Rietumiem pagaidām nav palīdzējuši mazināt spriedzi. NATO gatavo priekšlikumu tālākām sarunām ar Krieviju, kas decembrī izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds bija pirms 1997. gada, tas ir, pirms NATO paplašināšanās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt