Tā ir kopējā summa aptuveni 300 izmeklēšanās, kas uzsāktas kopš EPPO darba sākuma 1.jūnijā.
EPPO mērķis ir identificēt ES budžeta līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus un saukt vainīgos pie atbildības.
Izmeklēšanu rezultātā no bloka dalībvalstīm saņemti vairāk nekā 1700 ziņojumi par iespējamiem krāpšanas gadījumiem.
"Ziņojumi par dažiem noziegumiem vēl tiek izvērtēti", teikts Luksemburgā bāzētās EPPO paziņojumā.
No 27 bloka dalībvalstīm 22 piedalās EPPO, un teju visas deleģējušas prokurorus, kas strādā Rumānijas pārstāves Lauras Kovesi vadībā.
Dažas no izmeklēšanas lietām ir par krāpšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Vienas šādas iespējamās krāpšanas apjoms bijis 14 miljoni eiro, un šīs lietas izmeklēšanas gaitā šomēnes koordinēti veiktas kratīšanas Vācijā, Nīderlandē, Slovākijā, Bulgārijā un Ungārijā.
Citās lietās ir aizdomas par nodokļu nemaksāšanu, arī lietā par Itālijas volframa elektrodu importa uzņēmumu, kas, iespējams, falsificējis to izcelsmi.
EPPO prognozē, ka pirmās apsūdzības tiks izvirzītas līdz gada beigām, bet prāvas dalībvalstu tiesās sāksies 2022.gadā.
