Eiropas preses virsrakstos – brīvās tirdzniecības līgums ar ASV

Topošais brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un Ameriku jau atkal ir nokļuvis Eiropas preses virsrakstos. Šonedēļ netālu no Vašingtonas ir noticis septītais šī līguma veidošanas sarunu raunds. Viedokļi par šo gaidāmo vienošanos Eiropā dalās.

Kas varētu gūt labumu no gaidāmā tirdzniecības līguma starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību? Tādu jautājumu šonedēļ uzdod Polijas izdevums „Wprost”. Raksta autors sliecas piekrist, ka nozīmīgākos ieguvumus no šī līguma varētu saņemt Eiropas lielākās un arī konkurētspējīgākās ekonomikas. Polija neapšaubāmi nav maza valsts, tomēr tās konkurētspēja varētu būt arī labāka. Tādēļ līdz galam īsti nav skaidrs, vai raksta autors vairāk sliecas atbalstīt vai kritizēt topošo brīvās tirdzniecības līgumu.

Par šo topošo vienošanos un netālu no Vašingtonas šonedēļ notikušo sarunu raundu raksta arī vācu laikraksts „Die Welt”. Autors nāk klajā ar Vācijas publiskajai telpai diezgan pārsteidzošu viedokli, proti, viņš sliecas atbalstīt topošo vienošanos. Līdz šim Vācijā un Austrijā pārsvarā bija dzirdama asa kritika un bažas par to, ko šis topošais līgums varētu nest.

Laikraksts atzīst, ka brīvās tirdzniecības līgums Vācijā ir kļuvis par zināmu sinonīmu mežonīgajam kapitālismam. Pret to ir nostājušās gan arodbiedrības, gan dažādas sabiedriskās organizācijas. Tomēr šīs organizācijas neprotestē pret līdzīgiem līgumiem ar citām valstīm. Tādēļ autors secina, ka šeit drīzāk ir vērojams kārtīgs antiamerikānisms, nevis ekonomiski pamatotas bažas par līguma iespējamo ietekmi un dzīvi Eiropā. „Die Welt” arī piebilst, ka Vācijas ekonomikas ministra Zigmara Gabriela centieni izslēgt no līguma īpašo ārvalstu investoru sūdzību izskatīšanas mehānismu drīzāk ir populistisks mēģinājums izdabāt savai sociāldemokrātiskai partijai.

Savukārt beļģi ir sarūgtināti ar Eiropas Komisijas lēmumu likt atmaksāt Šarleruā lidostai sešus miljonus eiro, ko tā ir saņēmusi kā nelegālas subsīdijas no valsts. Eiropas Komisija uzskata, ka šāds atbalsts Šarleruā jeb Briseles Dienvidu lidostai, kur pārsvarā lido „Ryanair” un arī citas zemo izmaksu aviokompānijas, ir pretrunā ar jauniem Eiropas Savienības konkurences noteikumiem. Laikraksts „La Libre Belgique” raksta, ka cīņa starp Briseles Nacionālo lidostu un zemo cenu Briseles Dienvidu lidostu notika jau vairāku gadu garumā. Viens no nesenajiem pagriezieniem tajā bija ziņa, ka „Ryanair” ir uzsācis reisus arī no lielās Nacionālās lidostas. Faktiski, kā norāda autors, Eiropas Savienība ir pateikusi Šarleruā lidostai, ka tai ir jātiek galā pašai bez valsts atbalsta, par ko iekšpolitiski debates notika jau gadiem.

Bet Spānijas laikraksts „El Pais” raksta, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūra paziņoja, ka lidmašīnu pasažieriem drīzumā būs ļauts nepārslēgt savus telefonus un planšetdatorus uz „lidmašīnas režīmu”, bet gan atstāt tos ieslēgtus visa lidojuma laikā. Lidmašīnas gan pirms tam būs jānotestē. Un fakts, ka telefons būs ieslēgts, nenozīmēs, ka būs atļauts arī zvanīt. To varēs darīt tikai īpaši sertificētos lidaparātos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti